Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Industriālā inženierija un vadība
Nosaukums Atjaunojamās enerģijas risinājumu integrācijas modelis Indijas cementa ražošanā
Nosaukums angļu valodā Renewable energy solutions’ integration model in the Indian cement manufacturing
Struktūrvienība 22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Darba vadītājs Ģirts Būmanis
Recenzents Kristīne Fedotova
Anotācija Muralīdharan Rejani, A. Atjaunojamo energoresursu risinājumu integrācijas modelis Indijas cementa ražošanā: Maģistra darbs / Muralīdharan Rejani, A., Bumanis, G. (2026) Rīga: RTU IEVF akadēmiskā maģistra studiju programma "Industriālā inženierija un vadībzinības", 102 lpp. Maģistra darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, metodoloģijas, empīriskās daļas, secinājumiem un priekšlikumiem. Darba apjoms ir 102 lappuse, 45 attēli, 10 tabulas un 3 pielikumi. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā iekļauti avoti angļu valodā. 1. daļa ir teorētiska, kurā tiek analizēta atjaunojamās enerģijas integrācija cementa ražošanā Indijā, izmantojot četrus ietvarus: tehnoloģijas–organizācijas–vides modeli un-ISO 50001. Tiek novērtētas piecas AER (atjaunojamās enerģijas risinājumi) tehnoloģijas: siltuma atgūšana no atkritumiem (WHR), saules fotoelementu enerģija, vēja enerģija, biomasas un RDF (no atkritumiem iegūta degviela) kopapstrāde, kā arī zaļais ūdeņradis. Barjeras un veicinātāji tiek klasificēti tehniskajā, finanšu, regulatīvajā un organizatoriskajā kategorijā, veidojot RESIMICC konceptuālo arhitektūru un piecas pētnieciskās hipotēzes. 2. daļā aprakstīta secīgi skaidrojošā jauktā dizaina metodoloģija. Kvantitatīvajā posmā tika izmantota 24 jautājumu Likerta skalas anketa, kurā piedalījās n=131 cementa nozares profesionāļi; dati analizēti ar Python, veicot izpētes faktoru analīzi, Spīrmena korelāciju, Kruskala–Vollisa un Frīdmana testus. Kvalitatīvajā posmā tika veiktas daļēji strukturētas intervijas ar n=12 ekspertiem, kuras analizētas, izmantojot tematisko satura analīzi (Koena κ=0,78). 3. daļā ietvertais empīriskais pētījums satur aprakstošos, psihometriskos, hipotēžu pārbaudes un kvalitatīvos rezultātus, sintezējot RESIM-ICC modeli. Galvenie secinājumi: nozares vidējais AER integrācijas brieduma līmenis ir 2,41/5,00; finanšu iespējamība ir nozīmīgākais prognozētājs (β=0,614); visas piecas hipotēzes ir apstiprinātas pie p<0,001; WHR ir visaugstāk novērtētā prioritārā tehnoloģija, ko norāda 61,8 % respondentu; specializētas enerģijas vadības komandas ir saistītas ar par 1,37 punktiem augstāku integrācijas brieduma līmeni. Galvenie ieteikumi ietver: atvērtās piekļuves maksu standartizāciju valsts mērogā; obligātu WHR jaunām krāsns līnijām ar jaudu virs 3000 TPD; PAT shēmas VII ciklu ar obligātiem AER iepirkuma mērķiem; Cementa nozares zaļā finansējuma veicināšanas fonda izveidi SIDBI vai NABFID ietvaros.
Atslēgas vārdi atjaunojamās enerģijas integrācija, cementa ražošana, siltuma atgūšana no atkritumiem, RESIM-ICC, enerģētikas pārkārtošanās, zaļais finansējums
Atslēgas vārdi angļu valodā Renewable energy integration, cement manufacturing, Waste Heat Recovery, RESIM-ICC, energy transition, green financing, exploratory factor analysis
Valoda eng
Gads 2026
Darba augšupielādes datums un laiks 20.05.2026 15:15:12