Graduate papers
  
Description of the graduate paper
Form of studies Master
Title of the study programm Industrial Engineering and Management
Title in original language Atjaunojamās enerģijas risinājumu integrācijas modelis Indijas cementa ražošanā
Title in English Renewable energy solutions’ integration model in the Indian cement manufacturing
Department 22000 Faculty of Engineering Economics and Management
Scientific advisor Ģirts Būmanis
Reviewer Kristīne Fedotova
Abstract Muralīdharan Rejani, A. Atjaunojamo energoresursu risinājumu integrācijas modelis Indijas cementa ražošanā: Maģistra darbs / Muralīdharan Rejani, A., Bumanis, G. (2026) Rīga: RTU IEVF akadēmiskā maģistra studiju programma "Industriālā inženierija un vadībzinības", 102 lpp. Maģistra darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, metodoloģijas, empīriskās daļas, secinājumiem un priekšlikumiem. Darba apjoms ir 102 lappuse, 45 attēli, 10 tabulas un 3 pielikumi. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā iekļauti avoti angļu valodā. 1. daļa ir teorētiska, kurā tiek analizēta atjaunojamās enerģijas integrācija cementa ražošanā Indijā, izmantojot četrus ietvarus: tehnoloģijas–organizācijas–vides modeli un-ISO 50001. Tiek novērtētas piecas AER (atjaunojamās enerģijas risinājumi) tehnoloģijas: siltuma atgūšana no atkritumiem (WHR), saules fotoelementu enerģija, vēja enerģija, biomasas un RDF (no atkritumiem iegūta degviela) kopapstrāde, kā arī zaļais ūdeņradis. Barjeras un veicinātāji tiek klasificēti tehniskajā, finanšu, regulatīvajā un organizatoriskajā kategorijā, veidojot RESIMICC konceptuālo arhitektūru un piecas pētnieciskās hipotēzes. 2. daļā aprakstīta secīgi skaidrojošā jauktā dizaina metodoloģija. Kvantitatīvajā posmā tika izmantota 24 jautājumu Likerta skalas anketa, kurā piedalījās n=131 cementa nozares profesionāļi; dati analizēti ar Python, veicot izpētes faktoru analīzi, Spīrmena korelāciju, Kruskala–Vollisa un Frīdmana testus. Kvalitatīvajā posmā tika veiktas daļēji strukturētas intervijas ar n=12 ekspertiem, kuras analizētas, izmantojot tematisko satura analīzi (Koena κ=0,78). 3. daļā ietvertais empīriskais pētījums satur aprakstošos, psihometriskos, hipotēžu pārbaudes un kvalitatīvos rezultātus, sintezējot RESIM-ICC modeli. Galvenie secinājumi: nozares vidējais AER integrācijas brieduma līmenis ir 2,41/5,00; finanšu iespējamība ir nozīmīgākais prognozētājs (β=0,614); visas piecas hipotēzes ir apstiprinātas pie p<0,001; WHR ir visaugstāk novērtētā prioritārā tehnoloģija, ko norāda 61,8 % respondentu; specializētas enerģijas vadības komandas ir saistītas ar par 1,37 punktiem augstāku integrācijas brieduma līmeni. Galvenie ieteikumi ietver: atvērtās piekļuves maksu standartizāciju valsts mērogā; obligātu WHR jaunām krāsns līnijām ar jaudu virs 3000 TPD; PAT shēmas VII ciklu ar obligātiem AER iepirkuma mērķiem; Cementa nozares zaļā finansējuma veicināšanas fonda izveidi SIDBI vai NABFID ietvaros.
Keywords atjaunojamās enerģijas integrācija, cementa ražošana, siltuma atgūšana no atkritumiem, RESIM-ICC, enerģētikas pārkārtošanās, zaļais finansējums
Keywords in English Renewable energy integration, cement manufacturing, Waste Heat Recovery, RESIM-ICC, energy transition, green financing, exploratory factor analysis
Language eng
Year 2026
Date and time of uploading 20.05.2026 15:15:12