Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids maģistra akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Industriālā inženierija un vadība
Nosaukums Procesa pieeja ražošanas efektivitātes paaugstināšanai pārtikas ražošanas nozarē
Nosaukums angļu valodā Process approach to enhancing production efficiency in the food production Industry
Struktūrvienība 22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Darba vadītājs Tatjana Ņikitina
Recenzents Inga Lapiņa
Anotācija Babu, B. Procesu pieeja ražošanas efektivitātes uzlabošanai pārtikas ražošanas nozarē: Maģistra darbs /Babu, B., Ņikitina, T. (2026) Rīga: RTU IEVF akadēmiskā maģistra studiju programma "Industriālā inženierija un vadība", 93 lpp. Maģistra darbs ir sadalīts ievadā, teorētiskajā daļā, metodoloģijā, empīriskajā daļā, secinājumos un priekšlikumos. Darba apjoms ir 93 lappuses, tajā iekļauti 31 attēli, 21 tabula un 3 pielikumi. Darbā ir izmantoto avotu un literatūras saraksts angļu valodā. Teorijas 1. daļa fokusējas uz procesu pieeju un efektivitāti Indijas pārtikas ražošanā, pamatojoties uz četrām jomām: ISO 9001:2015 procesu pieejas principi, ražošanas efektivitātes mērīšanas modeļi (OEE un Lean rādītāji), seši procesu vadības modeļi (SIPOC, VSM, BPM dzīves cikls, TPM, Lean ražošana, Six Sigma/DMAIC) un Indijas pārtikas pārstrādes strukturālās efektivitātes jautājums. Teorētiskā sintēze atklāj pierādītas, kontekstam pielāgotas procesu sistēmas trūkumu Indijas pārtikas ražošanas MVU un izvirza pētījuma hipotēzi H1. Metodoloģijas 2. daļā izmantots secīgs skaidrojošs jaukto metožu dizains. Kvantitatīvajā posmā tika izmantota Likerta skalas 17 jautājumu aptauja, kas tika sniegta n=117 pārtikas nozares profesionāļiem piecās procesu pieejas dimensijās un analizēta Python vidē ar izpētes faktoru analīzi, Pīrsona korelāciju, daudzkārtējo lineāro regresiju, neatkarīgo izlašu t-testiem un vienfaktora dispersijas analīzi (ANOVA). Kvalitatīvajā posmā tika veiktas daļēji strukturētas ekspertu intervijas ar n=8 vecākajiem profesionāļiem, un tās tika analizētas, izmantojot sešu fāžu tematisko analīzi (Koena κ=0,73). Empīrisko pētījumu 3. daļā sniegti aprakstoši un psihometriski, hipotēžu pārbaudes un kvalitatīvie rezultāti, kas noslēdzas ar PA-FI ietvaru. Galvenie secinājumi: 53% uzņēmumu ir procesu brieduma 1.–2. līmenī; vidējais OEE ir 58% salīdzinājumā ar pasaules klases standartu 85% un vairāk; spēcīgākais efektivitātes prognozētājs ir KPI monitorings (r=0,54); trīs procesu pieejas faktori izskaidro 48 procentus no OEE dispersijas (R²=0,48, p=0,001). Galvenie priekšlikumi: PA-FI ietvara 1.–4. solis: prioritārā pirmā gada intervence; ISO 9001 sertifikācija: stratēģisks ieguldījums efektivitātē; procesu vadības spēju attīstīšana: procesu vadības prakses integrēšana PLI shēmas un PM FME shēmas vadlīnijās. Atslēgas vārdi: procesu pieeja, ražošanas efektivitāte, pārtikas ražošana, Indija, OEE, PA-FI ietvars, nepārtraukta uzlabošana, ISO 9001, jauktās metodes.
Atslēgas vārdi pārtikas ražošanas nozare, ražošanas efektivitāte, procesu dokumentēšana, nepārtraukta uzlabošana, procesu kartēšana, PA-FI ietvars
Atslēgas vārdi angļu valodā food production industry, production efficiency, Process Documentation,Continuous Improvement, Process Mapping , PA-FI Framework
Valoda eng
Gads 2026
Darba augšupielādes datums un laiks 19.05.2026 16:25:41