| Abstract |
Babu, B. Procesu pieeja ražošanas efektivitātes uzlabošanai pārtikas ražošanas nozarē:
Maģistra darbs /Babu, B., Ņikitina, T. (2026) Rīga: RTU IEVF akadēmiskā maģistra studiju
programma "Industriālā inženierija un vadība", 93 lpp.
Maģistra darbs ir sadalīts ievadā, teorētiskajā daļā, metodoloģijā, empīriskajā daļā, secinājumos
un priekšlikumos. Darba apjoms ir 93 lappuses, tajā iekļauti 31 attēli, 21 tabula un 3 pielikumi.
Darbā ir izmantoto avotu un literatūras saraksts angļu valodā.
Teorijas 1. daļa fokusējas uz procesu pieeju un efektivitāti Indijas pārtikas ražošanā,
pamatojoties uz četrām jomām: ISO 9001:2015 procesu pieejas principi, ražošanas efektivitātes
mērīšanas modeļi (OEE un Lean rādītāji), seši procesu vadības modeļi (SIPOC, VSM, BPM
dzīves cikls, TPM, Lean ražošana, Six Sigma/DMAIC) un Indijas pārtikas pārstrādes
strukturālās efektivitātes jautājums. Teorētiskā sintēze atklāj pierādītas, kontekstam pielāgotas
procesu sistēmas trūkumu Indijas pārtikas ražošanas MVU un izvirza pētījuma hipotēzi H1.
Metodoloģijas 2. daļā izmantots secīgs skaidrojošs jaukto metožu dizains. Kvantitatīvajā posmā
tika izmantota Likerta skalas 17 jautājumu aptauja, kas tika sniegta n=117 pārtikas nozares
profesionāļiem piecās procesu pieejas dimensijās un analizēta Python vidē ar izpētes faktoru
analīzi, Pīrsona korelāciju, daudzkārtējo lineāro regresiju, neatkarīgo izlašu t-testiem un
vienfaktora dispersijas analīzi (ANOVA). Kvalitatīvajā posmā tika veiktas daļēji strukturētas
ekspertu intervijas ar n=8 vecākajiem profesionāļiem, un tās tika analizētas, izmantojot sešu
fāžu tematisko analīzi (Koena κ=0,73).
Empīrisko pētījumu 3. daļā sniegti aprakstoši un psihometriski, hipotēžu pārbaudes un
kvalitatīvie rezultāti, kas noslēdzas ar PA-FI ietvaru. Galvenie secinājumi: 53% uzņēmumu ir
procesu brieduma 1.–2. līmenī; vidējais OEE ir 58% salīdzinājumā ar pasaules klases standartu
85% un vairāk; spēcīgākais efektivitātes prognozētājs ir KPI monitorings (r=0,54); trīs procesu
pieejas faktori izskaidro 48 procentus no OEE dispersijas (R²=0,48, p=0,001). Galvenie
priekšlikumi: PA-FI ietvara 1.–4. solis: prioritārā pirmā gada intervence; ISO 9001 sertifikācija:
stratēģisks ieguldījums efektivitātē; procesu vadības spēju attīstīšana: procesu vadības prakses
integrēšana PLI shēmas un PM FME shēmas vadlīnijās.
Atslēgas vārdi: procesu pieeja, ražošanas efektivitāte, pārtikas ražošana, Indija, OEE, PA-FI
ietvars, nepārtraukta uzlabošana, ISO 9001, jauktās metodes. |
