| Anotācija |
Diplomdarba tēmas izvēli nosaka nepieciešamība uzlabot saziņas efektivitāti starp kuģa departamentiem, īpaši starp mašīntelpu un navigācijas tiltiņu, lai paaugstinātu darba drošumu, samazinātu kļūdas un pārstrādāšanu un veidotu labāku darba klimatu. Darba mērķis ir analizēt komunikācijas mijiedarbību starp kuģa apkalpes departamentiem, identificēt traucējošos faktorus un piedāvāt praktiskus risinājumus saziņas pilnveidei.
Teorētiskajā daļā apskatīti mašīntelpas un tiltiņa sadarbības principi, starpkultūru saskarsmes īpatnības, augsta un zemā konteksta saziņa, hierarhijas ietekme, kā arī mūsdienu jūrniecības normatīvais ietvars (SMCP, STCW) un komandas resursu pārvaldības pieejas (BRM/ERM). Analītiski izvērtēti biežākie pārpratumu mehānismi - valoda, akcenti, runas temps, žestu nevienādība, terminu un vienību atšķirības un situācijas izpratnes zudumi kritiskos brīžos.
Praktiskajā daļā veikta anonīma aptauja (N=57) starp dažādu valstu jūrniekiem no klāja un mašīntelpas, tostarp dažādos amatos. Dati apstrādāti, izmantojot aprakstošo statistiku un vizualizācijas Excel vidē, papildus analizēti atvērtie komentāri. Rezultāti parāda, ka vislielāko pozitīvo ietekmi dod īsas un strukturētas prakses - viena darba valoda kritiskajās fāzēs, pavēles-atkārtojuma-apstiprinājuma kārtība, SMCP frāzes, vienota žestu karte pietauvošanā, pirmsdarba pārrunas un īss pēcuzdevuma izvērtējums, kā arī konkrētas maiņu piezīmes un PTW precizitāte ar skaidrām robežvērtībām. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādāti priekšlikumi saziņas noteikumu ieviešanai uz kuģa, treniņu organizēšanai un vienkāršu rādītāju sistēmai uzlabojumu novērtēšanai.
Diplomdarba apjoms ir 70 lappuses un 1 pielikuma lapas. Darbā iekļauti 45 attēli. |
