| Anotācija |
Bakalaura darba mērķis ir veikt izpēti par bīstamiem ceļa posmiem un analizēt tā metodes. Darbā tika pētīti Rīgas Ķekavas šosejas melnie punkti un veikti secinājumi. Bakalaura darbā tiek apkopota dažādu valstu pieredze kā, piemēram, Austrija, Dānija, Vācija, Krievija un ASV bīstamo ceļu analīzes metodes.
Darbā tika izstrādātāta bīstamo autoceļu posmu noteikšanas metodika, kas ļauj noteikt bīstamās vietas gan apstākļos, kad dati par vidējo diennakts intensitāti pētāmajā ceļā ir zināmi, gan tad, kad tie nav pieejami, kā arī bīstamo ceļu satiksmes negadījumu rezultātā tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu apjomu.
Bakalaura darbs sastāv no 56 lapaspusēm, 16 attēliem un 23 tabulām.
Esošais valsts galvenais autoceļš A7 posmā Rīga Ķekava ir mūsdienu prasībām neatbilstošu ceļa klātnes ģeometriju un caurlaides spējām, tādēļ šī autoceļa posma izmantošana diennakts intensīvākajās stundās autovadītājiem rada virkni problēmu. Būtiskākās no tām ir: pieaudzis gaidīšanas laiks krustojumos rīta un pēcpusdienas stundās, arvien palielinās autotransporta intensitātes, smagās tranzītsatiksmes plūsmas radītās slodzes un apdzīvoto vietu blīvums līdzas esošajam ceļa posmam. Rezultātā, var secināt, ka esošais autoceļa A7 posms ir izsmēlis savas tehniskās iespējas
Inženierprojekta darba uzdevums ir veikt rekonstrukciju esošajam autoceļam A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle), veikt izmaiņas šķērsprofilos, nomainīt to uz NP16, kā arī rekonstruēt esošo krustojums A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle) ar V3 Rāmava - Baloži.
Darbā tika apskatīti ceļa normālprofilu maiņa uz NP16, jo esošajam normālprofilam nav pietiekoša caurlaidespēja, un segas maiņa, jo šajā posmā no Rīgas uz Ķekavu ir izveidojušās daudz plaisas un risas.
Inženierprojekta darbs sastāv no 84 lapaspusēm, 2 attēliem un 19 tabulām. |
