| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Vēsturisko koka dzīvojamo ēku revitalizācija kultūras tūrisma funkcijām. Koka ēku kompleksa revitalizācija Jūrmalā. |
| Nosaukums angļu valodā |
Revitalization of Historic Wooden Residential Buildings for Cultural Tourism. Revitalization of Wooden Building Complex in Jurmala, Latvia |
| Struktūrvienība |
26000 Arhitektūras fakultāte |
| Darba vadītājs |
Guntis Grabovskis |
| Recenzents |
Aldis Lapiņš |
| Anotācija |
Vēsturiskā koka arhitektūra tiek uzskatīta gan par Rīgas, gan Jūrmalas pilsētas atpazīstamības zīmi, diemžēl vēl joprojām lielākā daļa no šī arhitektūras mantojuma ir pamesta novārtā. Iemesli tam var būt dažādi, taču piemērota ēku lietošanas veida maiņa var kļūt revitalizācijas virzītājspēku. Baltijā visbiežāk sastopamā lietošanas veida maiņa vēsturiskajās koka dzīvojamajās ēkās, kas saistīta ar vēsturi un kultūru, ir ievērojamu personību memoriālo muzeju izveide.
Maģistra darba “Vēsturisku koka dzīvojamo ēku revitalizācija kultūras tūrisma funkcijām. Koka ēku kompleksa revitalizācija Jūrmalā” autore ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes maģistrantūras studente Ingrīda Dreimane.
Maģistra darba mērķis ir salīdzināt koka dzīvojamo ēku revitalizācijas iespējas piešķirot tām jaunus lietošanas veidus, kas šī darba ietvaros detalizētāk apskata kultūras tūrisma funkciju piešķiršanu, apkopojot līdzšinējo pieredzi.
Izstrādātais darbs sastāv no divām daļām – 1. daļa: pētnieciskais darbs un 2. daļa – diplomprojekta skaidrojošais apraksts.
Maģistra darba pētnieciskā daļa sastāv no 3 nodaļām.
1. Nodaļā pētītas vēsturiskās koka apbūves saglabāšanas un atjaunošanas iespējas atkarībā no kultūras pieminekļu statusa un ņemot vērā starptautiskos principus kultūras mantojuma saglabāšanā. Apkopoti ekspertu viedokļi par koka apbūves saglabāšanas un atjaunošanas iespējām atkarībā no ēku tehniskā stāvokļa.
2. Nodaļā apkopota un analizēta vispārējā informācija par kultūras tūrismu un tā mijiedarbību ar kultūras mantojumu ņemot vērā arī Baltijas jūras reģiona valstu pieredzi.
3. Nodaļā apkopotas normatīvās prasības, kuras nosaka tehniskos parametrus vēsturisku koka dzīvojamo ēku revitalizācijā, piemērojot tās kultūras tūrisma funkcijām. Apkopota, analizēta un salīdzināta informācija par astoņiem dabā apsekotām vēsturiskām koka dzīvojamām ēkām, kas pārveidotas par muzejiem.
Maģistra darbā ir 173 lapaspuses, 121 attēls, 4 tabulas, 3 pielikumi un 66 izmantotie avoti. |
| Atslēgas vārdi |
revitalizācija, vēsturiskas koka ēkas, koka arhitektūra, kultūras tūrisms |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
adaptive re-use, historic wooden buildings, wooden arcjitecture, cultural tourism. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
06.01.2023 17:49:14 |
