| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Pilsētu un reģionu inženierekonomika |
| Nosaukums |
Covid-19 ietekmes uz Rīgas pilsētas ekonomiku un vidi novērtējums |
| Nosaukums angļu valodā |
Covid-19 impact assessment on Riga city economy and environment |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Tatjana Survilo |
| Recenzents |
Nod.vadītāja I.Bušovska |
| Anotācija |
Noslēguma darba temats: “Covid-19 ietekmes uz Rīgas pilsētas ekonomiku un vidi
novērtējums”. Noslēguma darba autore: Aleksandra Poļeščuka. Noslēguma darba zinātniskā
vadītāja: asoc. prof., Dr. oec. Tatjana Survilo.
Covid-19 pandēmija, kas pārņēma pasauli 2020. gadā, atklāja tiešu saikni starp
pilsētvidi un sabiedrības veselību. Šajā maģistra darbā autore, izmantojot starpdisciplināru
pieeju, mēģina izpētīt pilsētplānošanas faktorus, kas ietekmējuši epidēmijas izplatību, novērtēt
Rīgas pilsētas ekonomiskos un sociālos zaudējumus, ko radījusi pandēmija, kas turpinās jau
otro gadu, un, pamatojoties uz starptautisko pieredzi, izstrādāt priekšlikumus, kā palielināt
pilsētas attīstības ilgtspēju.
Darbs sastāv no četrām daļām. Teorētiskajā daļā autore aplūko pilsētu vēsturisko
pieredzi cīņā ar epidēmijām un zinātniskās publikācijas par darba tēmu. Analītiskajā daļā autore
pēta Covid -19 ietekmi uz valsts un pašvaldību ekonomiku, apskatot piemērus pasaulē un
Latvijā. Metodiskajā daļā autore apraksta izmantotās pētnieciskās metodes, vērtēšanas
kritērijus un terminoloģiju. Praktiskajā daļā autore apskata pandēmijas ietekmi uz Rīgas
ekonomiku un pilsētvidi, pēta likumsakarības starp pilsētas infrastruktūras attīstību
mikrorajonos un infekcijas riskiem, kā arī nosaka jaunās ekonomiskās un sociālas tendences to
sākumposmā, radot iespējas turpmākai problēmu pētīšanai un Rīgas attīstības jaunu scenāriju
izstrādei. Nobeiguma daļā autore formulē secinājumus un priekšlikumus pilsētas modeļa
ilgtspējas uzlabošanai.
Pēc autores novērojumiem, Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi Rīgas pilsētas
ekonomiku un vidi, pastiprinot sociālas segregācijas un nabadzības riskus. Autore ir pierādījusi
izvirzīto hipotēzi, ka Covid-19 apstākļos gūtā Rīgas pašvaldības pieredze pagaidām nekādi
neatspoguļojas pilsētplānošanā un ka pašvaldība neizmanto unikālu iespēju pārskatīt savu
praksi un pieeju, ņemot vērā gan esošo epidēmiju, gan nākotnē iespējamās epidēmijas, Eiropas
zaļā kursa prasības un vispārējās prasības par ilgtspējīgu attīstību.
Darba apjoms ir 123 lpp., tajā iekļautas 23 tabulas un 15 attēli. Darbam pievienoti 2
pielikumi. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā ir ietverti 177 avoti latviešu, angļu un krievu
valodā. |
| Atslēgas vārdi |
Covid-19, Rīga, pilsētas ekonomika, pašvaldība, urbanistika |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Covid-19, Riga, urban economy, municipality, urban studies |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2022 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
16.12.2021 10:58:58 |
