| Studiju veids |
bakalaura profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana |
| Nosaukums |
“Latvijas augstākās izglītības eksporta iespējas un konkurētspēja Āzijas reģionā” |
| Nosaukums angļu valodā |
“Latvia’s higher education export opportunities and competitiveness in the Asia region” |
| Struktūrvienība |
22314 Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedra |
| Darba vadītājs |
Ingūna Jurgelāne-Kaldava |
| Recenzents |
RTU IEVF Kvalitātes tehnoloģiju katedras vadītāja profesore Dr.oec. I.Lapiņa |
| Anotācija |
Bakalaura darba autore Paula Poriņa izstrādāja darbu, kura temats ir “Latvijas augstākās izglītības eksporta iespējas un konkurētspēja Āzijas reģionā”.
Bakalaura darba mērķis ir noteikt Latvijas augstākās izglītības eksporta iespējas un konkurētspējīgās priekšrocības Āzijas reģionos, izvērtējot studentu piesaistes ietekmējošos faktorus.
Darba teorētiskajā daļā autore raksturo pakalpojuma eksporta, konkurētspējas un konkurences jēdzienus. Tiek analizēts Latvijas augstākās izglītības eksports, tā konkurētspēja un dalībnieki. Pirmajā daļā tiek apkopotas vairākas Āzijas tirgus apgūšanas metodes.
Darba otrajā daļā darba autore salīdzina augstākās izglītības nozari Latvijā un Āzijas reģionos. Tiek analizētas un salīdzinātas Latvijas, Centrālāzijas, Austrumāzijas un Dienvidāzijas augstākās izglītības tendences. Darba autore novērtē Latvijas augstākās izglītības eksporta tirgus potenciālu konkrētajos Āzijas reģionos. Balstoties uz publiski pieejamajiem datiem, ārvalstu studentu aptaujas rezultātiem, kā arī intervijas ekspertu viedokļiem, darba autore raksturo starptautisko studentu piesaistes ietekmējošos faktorus – imigrācijas procedūru (tai skaitā vīzas atteikumu skaitu), ārvalstu studentu iepriekšējās izglītības dokumentu atzīšanas procesu, kā arī starptautisko studentu integrēšanās šķēršļus Latvijā. Secināts, ka ārvalstu studentu integrāciju ietekmē kultūras un valodas barjeras. Kultūru atšķirības darba autore salīdzina, izmantojot Greeta Hofstedes kultūru dimensiju modeli.
Trešajā daļā izstrādāta Latvijas augstākās izglītības eksporta SVID analīze, balstoties uz pirmās un otrās daļas teorētisko un statistisko materiālu analīzi, kā arī nozares ekspertu viedokļiem intervijās. Pēc SVID metodes rezultātiem, kā arī tirgus apguves metožu analīzes, kuras tika apkopotas darba pirmajā daļā, autore analizē piemērotāko tirgus apgūšanas un starptautisko studentu piesaistes metodi, piedāvājot bonusu sistēmu izglītības aģentiem.
Bakalaura darbs sastāv no 3 daļām, tā apjoms ir 69 lappuses. Tajā iekļautas 7 tabulas, 12 attēli, 8 pielikumi uz 28 lpp. Darbā izmantoti 67 izmantotās literatūras un avotu vienības. |
| Atslēgas vārdi |
augstākā izglītība, augstākās izglītības eksports, konkurētspēja |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
higher education, export of higher education, competitiveness |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2020 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
22.12.2020 15:21:05 |
