| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Ekonomika |
| Nosaukums |
"ES fondu ietekmes uz Latvijas būvniecības tirgu un iekšzemes kopproduktu novērtējums" |
| Nosaukums angļu valodā |
"Assessment of Impact of EU Funds on the Market of Engineering Structures and the Dynamics of Gross Domestic Product in Latvia" |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Aivars Jurjāns |
| Recenzents |
Dr.sc.ing. Iļja Korago, VAS “Latvijas Dzelzceļš |
| Anotācija |
Maģistra darba autors: Vaclavs Stankevičs.
Maģistra darba zinātniskais vadītājs: Dr. sc. ing. Aivars Jurjāns.
Maģistra darba temats: “ES fondu ietekmes uz Latvijas būvniecības tirgu
un iekšzemes kopproduktu novērtējums”.
Maģistra darba apjoms: maģistra darba apjoms ir 87 lappuses ar pielikumiem,
kura sastāvā ir 16 attēli un 18 tabulas.
Maģistra darbā izmantotie materiāli: akadēmiskā literatūra gan valsts valodā,
gan svešvalodās, LR likumdošana, Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma (KP VIS), Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Darba mērķis, iegūtie rezultāti, secinājumi:
Definēts maģistra darba mērķis: izvērtēt ES fondu ietekmi uz būvniecības tirgu
un Latvijas IKP apjoma dinamiku.
Izvirzīta šāda maģistra darba hipotēze: ES fondu finansējuma strauja samazināšana negatīvi ietekmēs Latvijas IKP dinamiku.
Darba ietvaros izanalizēta pieejamā statistika par būvniecības tirgu, ES fondu apguves un plānošanas dati, noteikts ES finansēto būvniecības projektu īpatsvars kopējā Latvijas būvniecības tirgū.
Darba zinātniski praktiskajā daļā izveidots ekonometriskais modelis Eviews vidē,
kas ļauj modelēt ekonomiskos rādītājus 2018.-2020. gadā. Darbā ir paredzēti četri ES fondu līdzekļu pieejamības scenāriji. Tādējādi tiek modelēts IKP apjoms 2018.-2020. gadā un IKP pieauguma temps.
Analizējot ekonometrijas modelī aprēķinātās IKP vērtības, secināts, ka ES fondi ietekme ir ievērojama un scenārijā, ja to izmaksa tiek pilnīgi apturēta sākot ar 2018. gadu, IKP apjoma kritums būtu -3.03% 2018. gadā, - 3.09% 2019. gadā un -1.89% 2020. gadā, salīdzinot ar situāciju, ja ES fondi tiek apgūti atbilstoši šī brīža prognozēm.
Papildus secināts, ka ES fondu apguve nenotiek vienmērīgi vairāku gadu griezumā, tādēļ būvuzņēmējiem ir jāspēj elastīgi reaģēt uz strauji pieaugošu vai krītošu darbu apjomu. |
| Atslēgas vārdi |
būvniecības tirgus, ES fondi, modelēšana, IKP. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
construction market, EU funds, modelling, GDP. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2018 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
16.05.2018 20:26:15 |
