| Anotācija |
Maģistra darbā “Inovatīva iekārtā konstrukcija ar krusteniski līmētu kokmateriālu klāju” par pētāmo objektu ir izvēlēta iepriekš saspriegtā iekārtā konstrukcija ar laidumu 60 m, ar galveno konstruktīvo elementu – trošu kopni, un ar klāju no krusteniski līmētiem kokmateriāliem (CLT). Konstrukcijas izstrādei ir noteikts racionālākais no materiāla patēriņa viedokļa trošu kopnes konstruktīvais variants – trošu kopne ar vertikālajiem piekariem, kuras abas joslas savietojas vienā mezglā laiduma vidū. CLT klāja aprēķiniem kā zinātniski efektīvākā ir izmantota reducēto šķērsgriezumu metode.
Darbā ir izvirzīta hipotēze, ka no klāja izveidojot patstāvīgu lokveida konstrukciju, ir iespējams panākt, lai daļu no slodzēm uzņemtu koka elementi, tādā veidā samazinot uz trosēm darbojošās slodzes lielumu un, līdz ar to, arī trošu materiāla patēriņu. Ar nolūku izstrādāt inovatīvu iekārtā tilta konstrukciju, veidojot uzsvaru uz atjaunojamo dabas resursu izmantošanu, ir izstrādāta konstrukcija ar klāju no CLT, kas uzņem tilta garenvirzienā darbojošās piepūles.
ANSYS APDL vidē ir izstrādāti parametriskie skaitliskie modeļi iepriekš saspriegtajam iekārtajam tiltam ar klāju, kas uzņem, un ar klāju, kas neuzņem tilta garenvirzienā darbojošās piepūles. Izstrādātie modeļi pietiekami precīzi apraksta fizisko konstrukciju uzvedību, kas tika pārbaudīts eksperimentāli, fiziski slogojot iekārto tiltu prototipus ar laidumu 2.17 m.
Optimizējot iekārto tiltu skaitliskos modeļus, tika salīdzināti tērauda materiāla patēriņi tiltam ar klāju, kas neuzņem garenpiepūles, un tiltam ar klāju, kas uzņem garenpiepūles. Tika konstatēts, ka darbā izvirzītā hipotēze apstiprinās. Izveidojot konstrukciju ar klāju, kas uzņem tilta garenvirzienā darbojošās piepūles, ir iespējams samazināt trošu materiāla patēriņu par 25%, šim mērķim speciāli nepalielinot klāja materiāla patēriņu.
Darbs izstrādāts latviešu valodā. Maģistra darba apjoms ir 81 lappuse, darba sastāvā ir 65 attēli, 15 tabulas, 2 pielikumi. Darba izstrādē izmantots 51 literatūras avots. |
