| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Ķīmijas tehnoloģija |
| Nosaukums |
Biodegvielu piesārņojuma ietekme uz dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizatoru |
| Nosaukums angļu valodā |
Effect of biofuel impurities on the diesel oxidation catalyst |
| Struktūrvienība |
14000 Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Dr.sc.ing. Jānis Ločs, PhD Lars J. Pettersson, PhD Rodrigo Su?rez Par?s, |
| Recenzents |
PhD Francesso Regali |
| Anotācija |
Literatūras apskatā ir izskaidrota dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizatora uzbūve un tā aktīvās fāzes struktūra. Ir aprakstīta katalizatora deaktivēšana saindēšanas dēļ, detalizētāk aprakstot fosfora, nātrija, kalcija un sēra mijiedarbību ar dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizatoru. Ir apkopotas saindēšanas simulēšanas, aktivitātes testēšanas un materiālu raksturošanas metodes, kas tiek izmantotas katalizatoru pētījumos.
Metodiskā daļā tiek aprakstīta jauna PtPd/Al2O3 katalizatora sagatavošana ar slapjo impregnēšanas metodi. Ir aprakstīta metode katalizatora saindēšanai ar fosforu, kalciju un nātriju un monolītu pārklājumu uznešanas tehnika. Tiek izklāstītas materiālu raksturošanas metodes (BET, ICP-OES, CO hemisorbcija, TPR, SEM-EDS, TEM-EDS, XRD) un to nozīme sagatavotā materiāla raksturošanā. Šī darba daļa iekļauj arī aktivitātes testēšanas reaktora sagatavošanu, metodes izstrādi un reakcijām izmantoto apstākļu aprakstu.
Eksperimentālajā daļā tiek salīdzinātas jauna un saindētu katalizatoru materiālu īpašības un to veiktspēja aktivitātes testos. Elementu sastāvs materiālos ir noteikts ar ICP-OES monolītu paraugiem pirms un pēc sēra iedarbības. Saindēšanas laikā notikušās īpatnējās virsmas laukuma un cēlmetālu dispersijas izmaiņas ir noteiktas un salīdzinātas. Izmantojot temperatūras programmētu reducēšanu ar ūdeņradi, ir izstrādāta metode inžu-substrāta un inžu-aktīvās fāzes mijiedarbību pētīšanai un izskaidrošanai. Aktīvās fāzes morfoloģija un nanodaļiņu izmēri ir noteikti ar TEM. Inžu koncentrācijas un izkliede katalizatora substrātā ir noteikta ar SEM. Aktīvās fāzes kristāliskās struktūras ir analizētas ar XRD.
Ir veikti laboratorijas mēroga katalizatora aktivitātes testi. Slāpekļa (II) oksīda, oglekļa monoksīda un propilēna oksidēšanas reakcijas ir veiktas simulētā izplūdes gāzes plūsmā, atsevišķās reakcijās un pēc sēra iedarbības. 16 ‘konversijas pakāpes – temperatūras’ līknes ir iegūtas un analizētas katrai reakcijai. Jauna un saindēta katalizatora veiktspēja katrā reakcijā ir analizēta un izmaiņas skaidrotas, salīdzinot materiālu īpašības.
Darbā izmantotas KTH Karaliskā Tehnoloģiju Institūta atbalstītās elektroniskās datu bāzes, internets un Scania ierobežotas pieejamības protokoli. Apskatītie literatūras avoti ir angļu un izdoti no 1922. līdz 2017. g.
Maģistra darbs uzrakstīts angļu valodā, satur 97 lpp, 43 attēlus, 20 tabulas, 5 vienādojumus un 5 pielikumus, darbā izmantoti 99 literatūras avoti. |
| Atslēgas vārdi |
DĪZEĻDEGVIELAS OKSIDĒŠANAS KATALIZATORS, KATALIZATORA SAINDĒŠANA, FOSFORS, NĀTRIJS, KALCIJS, MATERIĀLU RAKSTUROŠANA, AKTIVITĀTES TESTĒŠANA |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
DIESEL OXIDATION CATALYST, POISONING, PHOSPHORUS, SODIUM, CALCIUM, MATERIAL CHARACTERIZATION, ACTIVITY TESTING |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2017 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
01.06.2017 21:06:34 |
