| Form of studies |
Master |
| Title of the study programm |
Chemical Technology |
| Title in original language |
Biodegvielu piesārņojuma ietekme uz dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizatoru |
| Title in English |
Effect of biofuel impurities on the diesel oxidation catalyst |
| Department |
14000 Faculty of Material Science and Applied Chemistry |
| Scientific advisor |
Dr.sc.ing. Jānis Ločs, PhD Lars J. Pettersson, PhD Rodrigo Su?rez Par?s, |
| Reviewer |
PhD Francesso Regali |
| Abstract |
Literatūras apskatā ir izskaidrota dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizatora uzbūve un tā aktīvās fāzes struktūra. Ir aprakstīta katalizatora deaktivēšana saindēšanas dēļ, detalizētāk aprakstot fosfora, nātrija, kalcija un sēra mijiedarbību ar dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizatoru. Ir apkopotas saindēšanas simulēšanas, aktivitātes testēšanas un materiālu raksturošanas metodes, kas tiek izmantotas katalizatoru pētījumos.
Metodiskā daļā tiek aprakstīta jauna PtPd/Al2O3 katalizatora sagatavošana ar slapjo impregnēšanas metodi. Ir aprakstīta metode katalizatora saindēšanai ar fosforu, kalciju un nātriju un monolītu pārklājumu uznešanas tehnika. Tiek izklāstītas materiālu raksturošanas metodes (BET, ICP-OES, CO hemisorbcija, TPR, SEM-EDS, TEM-EDS, XRD) un to nozīme sagatavotā materiāla raksturošanā. Šī darba daļa iekļauj arī aktivitātes testēšanas reaktora sagatavošanu, metodes izstrādi un reakcijām izmantoto apstākļu aprakstu.
Eksperimentālajā daļā tiek salīdzinātas jauna un saindētu katalizatoru materiālu īpašības un to veiktspēja aktivitātes testos. Elementu sastāvs materiālos ir noteikts ar ICP-OES monolītu paraugiem pirms un pēc sēra iedarbības. Saindēšanas laikā notikušās īpatnējās virsmas laukuma un cēlmetālu dispersijas izmaiņas ir noteiktas un salīdzinātas. Izmantojot temperatūras programmētu reducēšanu ar ūdeņradi, ir izstrādāta metode inžu-substrāta un inžu-aktīvās fāzes mijiedarbību pētīšanai un izskaidrošanai. Aktīvās fāzes morfoloģija un nanodaļiņu izmēri ir noteikti ar TEM. Inžu koncentrācijas un izkliede katalizatora substrātā ir noteikta ar SEM. Aktīvās fāzes kristāliskās struktūras ir analizētas ar XRD.
Ir veikti laboratorijas mēroga katalizatora aktivitātes testi. Slāpekļa (II) oksīda, oglekļa monoksīda un propilēna oksidēšanas reakcijas ir veiktas simulētā izplūdes gāzes plūsmā, atsevišķās reakcijās un pēc sēra iedarbības. 16 ‘konversijas pakāpes – temperatūras’ līknes ir iegūtas un analizētas katrai reakcijai. Jauna un saindēta katalizatora veiktspēja katrā reakcijā ir analizēta un izmaiņas skaidrotas, salīdzinot materiālu īpašības.
Darbā izmantotas KTH Karaliskā Tehnoloģiju Institūta atbalstītās elektroniskās datu bāzes, internets un Scania ierobežotas pieejamības protokoli. Apskatītie literatūras avoti ir angļu un izdoti no 1922. līdz 2017. g.
Maģistra darbs uzrakstīts angļu valodā, satur 97 lpp, 43 attēlus, 20 tabulas, 5 vienādojumus un 5 pielikumus, darbā izmantoti 99 literatūras avoti. |
| Keywords |
DĪZEĻDEGVIELAS OKSIDĒŠANAS KATALIZATORS, KATALIZATORA SAINDĒŠANA, FOSFORS, NĀTRIJS, KALCIJS, MATERIĀLU RAKSTUROŠANA, AKTIVITĀTES TESTĒŠANA |
| Keywords in English |
DIESEL OXIDATION CATALYST, POISONING, PHOSPHORUS, SODIUM, CALCIUM, MATERIAL CHARACTERIZATION, ACTIVITY TESTING |
| Language |
eng |
| Year |
2017 |
| Date and time of uploading |
01.06.2017 21:06:34 |
