| Abstract |
Bakalaura darbā tiek pētīta liellaiduma konstrukciju pielietošana mūsdienu sporta centru arhitektūrā, analizējot to telpisko un funkcionālo potenciālu urbānā arhitektūrā. Darba pamatā ir vietai piesaistīts arhitektūras priekšlikums Čiekurkalna apkaimē, Rīgā, Ķīšezera dienvidu krastā, kur patreiz atrodas degredēta vide ar augstu rekreācijas potenciālu, kas netiek pilnvērtīgi izmantots.
Darbs sākas ar teritorijas esošās situācijas analīzi, ietverot funkcionālo zonējumu, normatīvos ierobežojumus, inženiertehniskos nosacījumus un nākotnes attīstības scenārijus. Īpaša uzmanība pievērsta dabas vērtībām, applūstamības riskam un aizsargjoslām, kas būtiski ietekmē teritorijas plānošanas risinājumus. Balstoties uz veikto analīzi, izstrādāta teritorijas attīstības koncepcija, kuras mērķis ir saglabāt un integrēt zaļās zonas, vienlaikus ieviešot sabiedriskās, dzīvojamās, rekreācijas un sporta funkcijas.
Izceltais arhitektoniskais risinājums ir publisks sporta centrs, kas kalpo kā teritorijas revitalizācijas un aktīvās atpūtas veicināšanas elements. Ēkas projektā izmantotas liellaiduma tērauda konstrukcijas, nodrošinot plašas telpas sporta funkcijām un izteiktu arhitektonisko identitāti. Būtiska projekta sastāvdaļa ir segtu autostāvvietu integrācija reljefā, veidojot ekspluetējamu zaļo jumtu, kas funkcionāli un vizuāli turpina apkārtējo ainavu un nodrošina papildus rekreācijas telpu. Kontrasts starp būvapjomiem un dabisko reljefu tiek uzsvērts ar ēkas ģeometriju, caurspīdīgumu un materiālu izvēli.
Darbs parāda, ka liellaiduma konstrukcijas var tikt izmantotas ne tikai kā konstruktīvs risinājums, bet arī kā instruments telpiskās kvalitātes un estētikas uzlabošanai. Izstrādātais projekts piedāvā ilgtspējīgu un kontekstam atbilstošu pieeju mūsdienu sporta arhitektūrai, kur struktūra, ainava un publiskā telpa tiek risināta kā savstarpēji saistīta sistēma.
Bakalaura darbs sastāv no 23 lappusēm, 18 attēliem, 3 pielikumiem un 9 izmantotiem informācijas avotiem. |
