| Abstract |
Pilsētās arvien aug pieprasījums pēc ēkām, kurās apvienotas dažādas funkcijas. Arvien aktuālāk kļūst citu funkciju telpas izvietot dzīvojamās mājās, tādējādi ēku padarot izmantojumu visu diennakts laiku. Hibrīdēka ir daudzfunkcionāla ēka, kurā papildus ēkas daudzfunkcionālai izmantošanai uzmanība tiek pievērsta dažādo ēkā izvietoto funkciju un telpu grupu savstarpējām attiecībām. Hibrīdēkas ir nozīmīgas uz gājējiem orientētas vides veidošanai, jo salīdzinoši nelielā teritorijā iespējams izvietot visas ikdienas dzīvei nepieciešamās funkcijas, samazinot nepieciešamību pārvietoties ar auto.
Bakalaura darbā tiek veiktas literatūras studijas un Eiropas hibrīdēku piemēru analīze. Tajā ir četras nodaļas. Pirmā nodaļa veltīta hibrīdēku veidošanās vēsturei, otrā nodaļa – hibrīdēku potenciālam mūsdienu pilsētā, trešā nodaļa – dzīvojamo hibrīdēku izveides principiem un tipoloģijai. Ceturtajā nodaļā veikta sešu Eiropā esošu hibrīdēku analīze, analizējot to funkciju telpisko izkārtojumu, apkārtējo vides kontekstu, projektēto ārtelpu, dažādu plūsmu organizāciju ēkā, ieeju un vertikālo komunikāciju risinājumu. Balstoties uz literatūras avotos minētajiem hibrīdēku tipoloģijas veidiem, veikts analizēto ēku tipoloģijas iedalījums. Balstoties uz literatūras studijām un Eiropas hibrīdēku prakses analīzi, tiek veikti secinājumi.
Secināts, ka, lai gan pirmā hibrīdēka tika uzbūvēta jau 19. gadsimtā, to lielāka attīstība bija 20. gadsimtā Amerikā. Hibrīdēku veidošana nodrošina ēkas nepārtrauktu izmantošanu, kas ir svarīgi, lai ēka vai pat atsevišķi rajoni nekļūtu neizmantoti kādā no dienas daļām. Viens no iemesliem, kāpēc ēku un telpu hibridizēšana kļūst arvien aktuālāka, ir telpu izmantošanas prasību maiņa, kas notikusi pēdējo gadu laikā.
Bakalaura darbs sastāv no 39 lapaspusēm, 12 attēliem, 1 tabulas, 9 pielikumiem, 28 izmantotajiem informācijas avotiem. |
