| Abstract |
Mūsdienās pārtikas piegāde ir viens no lielākajiem cilvēces ietekmes uz vidi avotiem,
un tā pieaug. Šobrīd mūs veido vairāk nekā 8 miljardi cilvēku, un pārtika veido aptuveni 25%
no pasaules oglekļa pēdas nospieduma. Vissvarīgākā šīs pēdas daļa nāk no olbaltumvielām un
īpaši gaļas. Gaļas ražošanai ir milzīga ietekme no oglekļa emisiju viedokļa, kā arī no ūdens
patēriņa un zemes izmantošanas viedokļa.
Ņemot vērā mūsu mērķi ierobežot pasaules globālās temperatūras pieaugumu par 1,5°C,
kā tas noteikts Parīzes nolīgumā, mums noteikti ir jāsamazina gaļas patēriņš un jāatrod
alternatīvi veidi, kā iegūt olbaltumvielas. Viens no jau labi izstrādātajiem risinājumiem ir augu
olbaltumvielu, piemēram, sojas proteīna, izmantošana, taču tam ir nepieciešams arī daudz ūdens
un zemes.
Pamatojoties uz šo pašreizējo situāciju, ir jāizmanto vairāk alternatīvu avotu, un viens
no tiem ir olbaltumvielas, kas iegūtas no jūraszālēm. Zinātnieku aprindas un Eiropas Parlaments
ir ieteikuši bioekonomiku kā līdzekli pārejai uz ilgtspējīgāku sabiedrību. Jūras aļģes ir ļoti
svarīga biomasa bioekonomikā, jo tās satur tādas svarīgas sastāvdaļas kā olbaltumvielas,
cukurs, slāpeklis un fosfors.
Turklāt to galvenokārt ražo Brazīlijā, un tas ir iemesls izcirst daļu Amazones meža.
Pamatojoties uz šo pašreizējo situāciju, ir jāizmanto vairāk alternatīvu avotu, un viens no tiem
ir olbaltumvielas, kas iegūtas no jūraszālēm.
Maģistra darba vispārējais mērķis ir izveidot konsekventu pieeju dzīves cikla analīzes
pielietošanai un apstiprināt to īpaši izvēlētā gadījuma izpētē. Tiek analizēts Latvijas
biorafinēšanas konteksts, kas tiek salīdzināts ar Indijas kontekstu, pamatojoties uz vadītāju
uzticētajiem uzdevumiem.
Promocijas darba galvenais mērķis ir novērtēt jūras aļģu bāzes biorafinēšanas ietekmi
uz vidi proteīna ražošanai un salīdzināt Baltijas kontekstu ar Indijas kontekstu.
Pirmajā nodaļā ir sniegts literatūras apskats par jūras aļģu biorefināru un visiem tā
aspektiem. Tiek pētīta arī ar to saistītā ietekme uz vidi, ko atbalsta dažādas publikācijas par šo
tēmu. Nodaļas beigās tiek veikts padziļināts bibliogrāfisks apskats. Otrajā nodaļā sniegts
ekonomiskajos un vides aprēķinos izmantoto metodoloģiju pilns skaidrojums.
Trešajā nodaļā SW biorafinēšanas rūpnīcai tiek veikta pilna Dzīves cikla novērtēšanas
metodika, uzrādot mērķi un darbības jomu, pilnu dzīves cikla inventarizāciju un īsu izvēlētās
metodes skaidrojumu. Visbeidzot, ceturtajā nodaļā ir izskaidrots un apspriests dzīves cikla
novērtējums. Tiek parādīts arī novērtēto energoefektivitātes pasākumu salīdzinājums, tostarp
galvenās atziņas par rezultātiem, lai noteiktu optimālo potenciālo energoefektivitātes stratēģiju.
Galvenie secinājumi no promocijas darba ir balstīti uz vides dzīves cikla perspektīvu
izmantošanu, lai novērtētu optimālos ieviešanas efektivitātes pasākumus, pamatojoties uz
holistisku pieeju. |
