Abstract |
Darba tēma - Ūdeņraža (H2) izmantošana transportā un enerģētikā.
Bakalaura darba ietvaros tika pētīts H2 izmantošanas iespējas enerģētikā un transportā. Tika
apkopota informācija par H2 izmantošanas, ražošanas un pārvades iespējām, kas ir veids, kā
veikt enerģijas uzkrāšanas pasākumus, samazinot fosilo kurināmo ietekmi uz vidi un uzlabot
gaisa kvalitāti, samazinot SEG emisiju izdalīšanos atmosfērā.
Pirmajā daļā tika apskatīta H2 loma enerģētikā un transportā, lai izprastu esošo ūdēnraža
infrastruktūras attīstības iespējas.
Otrajā daļā aprakstīti tehnoloģiskie risinājumi ūdeņraža integrēšanai tautsaimniecībā.
Tika pētīta H2 ražošanas, pārvades un uzglabāšanas iespējas.
Trešajā daļā tika veikta praktiskās daļas metodoloģija, lai izprastu ‘’EnergyPlan’’
simulācijas rīka darbības un pielietošanas iespējas.
Ceturtajā daļā tika pētīts Latvijas energosistēmas modelēšanas rīka izveide ūdeņraža
potenciālajai analīzei, lai izprastu, kāda ir Latvijas energosistēmas situācija 2018. gadā. Darbā
tika izmantoti 2018. gada energosektora gati, nevis 2022. gada dati, sakarā ar COVID-19
pandēmijas sākšānos, kas drastiski mainīja elektroenerģijas patēriņu. Tika pētīta AER ietekme
uz elektroenerģijas ražošanu, mainot ikgadējo elektroenerģijas pieprasījumu un uzstādīto jaudu
saules mikroģeneratoriem un vēja ģeneratoriem, veidojot trīs modeļus, kurā tika palielinātas
jaudas, lai uzzinātu, kāds ir enerģijas daudzums, ko varētu izmantot H2 ražošanai, tādējādi
veicot enerģijas uzkrāšanu.
Hipotēze apstipinājās, palielinot AER uzstādīto ģenerēšanas jaudu ir iespējams ražot
zaļo H2. Palielinot ģenerēšanas jaudas saules mikroģeneratoriem un vēja ģeneratoriem līdz
1500MW, ir iespējams sasniegt līdz pat 73% īpatsvaru AER izmantošanai elektroenerģijas
ģenerēšanai. |