| Abstract |
Darbu izstrādāja Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultātes bakalaura 4. kursa
studente Agnese Bleidere. Darbs sastāv no divām daļām. 1. daļa ir teorētisks pētniecisks darbs
“Veloparku un skeitparku raksturojums Latvijā”. 2. daļa ir praktisks darbs – daudzdzīvokļu
dzīvojamās ēkas projekts “Dzīvojamās vides attīstība Talsos” ar skaidrojošo aprakstu.
1. daļā – teorētiskajā darbā – veikts skeitparku un veloparku apskats. Ekstremālie sporta veidi,
pie kā pieskaitāma arī velo un skeita izmantošana, ar katru gadu paliek ar vien populārāki Latvijas
jauniešu vidū. Mūsdienās skeitparki un veloparki tiek būvēti daudzās pilsētās. Līdz šim teorētiskā
un praktiskā līmenī ir izzināts, kas ir veloparks un skeitparks, tomēr kopīgs pārskats par to, kādi
Latvijā ir šie parki, kur tie atrodas un kas tieši nosaka to risinājumus un ilgtspējīgu izmantošanu,
līdz šīm vēl nav veikts. Pētījums sastāv no trīs nodaļām.
Pirmajā nodaļā “Parku plānošanas risinājumi” apkopota informācija par to, kas ir skeitparki
un veloparki. Aprakstīti parku veidi un to daudzveidība Latvijā, nosakot dažādo parku skaitu.
Analizēta parku atrašanās vieta pilsētvidē un vispārējā atrašanās Latvijas teritorijā, izveidota
shēma, kas attēlo parku izvietojumu Latvijā. Apskatīta parku hronoloģiskā attīstība laika posmā
no 2000. gada līdz 2022. gada nogalei.
Otrajā nodaļā “Parku dizains” apkopota informācija par parku dizainu. Apskatīti Latvijas
likumdošanā esošie normatīvie akti un likumi, kas nosaka parku projektēšanu. Veikts apkopojums
par parku projektētājiem, parkos nepieciešamajiem elementiem, biežāk izmantotajām krāsām
parku dizainā un sastopamajiem parku seguma materiāliem, atkarībā no to veidiem.
Trešajā nodaļā “Parku ilgtspējība” analizēts, kā parki tiek uzturēti Latvijā un kāpēc parku
uzturēšana ir svarīga. Apskatīta vides pieejamība parkos.
Darbā secināts, ka no 2000. gada līdz 2022. gada nogalei Latvijā ir izveidoti 105 parki.
Gandrīz katrā pašvaldībā ir kāds no parkiem. To risinājumi ir atšķirīgi un īpaši piemeklēti katras
vietas vajadzībām, tomēr būtiska loma ir projektētāju individuālajam rokrakstam. Parki aktīvi
ienāk pilsētvidē ar savu dizainu – aktīvo krāsu, formu, izteiksmīgiem tehnoloģiskajiem
elementiem – un nodrošina mūsdienīgu vidi jauniešiem. Parku ilgtspējība atkarīga no to
ilgtermiņa uzturēšanas.
Pētījumā ir 53 lpp., izmantoti 192 informācijas avoti, 52 attēli, izstrādāti 2 pielikumi.
2. daļā – praktiskajā darbā – tiek izstrādāts risinājums daudzdzīvokļu ēkai Talsos. Teorētiskās
daļas atziņas tiek izmantotas, paredzot projektētās ēkas labiekārtotajā teritorijā nelielu skeitparku.
Projekta skaidrojošajā aprakstā uz 17 lapām sniegta informācija par projekta koncepciju, ēkas
arhitektūras, būvkonstrukciju, inženiertīklu un citiem risinājumiem. Projekta grafiskais
risinājums darbam pievienots kā pielikums – viena A2 lapa.
Kopā bakalaura darbā ir 70 lpp. un 3 pielikumi. |
