| Abstract |
Vairāk nekā 22 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā katru dienu ir pakļauti dzelzceļa radītā trokšņa iedarbībai. Lielākā daļa no viņiem ir pakļauti ārkārtīgi bīstamam un augstam trokšņa līmenim, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu veselību un izraisa dažādas veselības problēmas, sākot ar viegliem simptomiem, piemēram, īslaicīgiem miega traucējumiem vai koncentrēšanās trūkumu darbā, līdz pat nopietnākām veselības problēmām, piemēram, hipertensiju, galvassāpēm un bezmiegu.
Tomēr mūsdienās ir daudz pasākumu, kas palīdz novērst vai būtiski samazināt trokšņa radīto kaitējumu. Pasākumi var būt gan preventīvi, gan tehniski. Vislabākais veids ir vispār izvairīties no darba vides vai dzīvot tuvu trokšņa avotiem, piemēram, dzelzceļam. Tomēr ne vienmēr to ir iespējams izdarīt. Tāpēc barjeras ir viens no efektīvākajiem trokšņa apkarošanas pasākumiem. Barjeras neapšaubāmi ir viens no visefektīvākajiem trokšņa samazināšanas pasākumiem, taču to uzstādīšana un izgatavošana ir dārga, turklāt to dizains bieži vien ir neveikls un bojā vietējo ainavu.
Maģistra darbā ir izskatītas alternatīvas zema augstuma barjeras. Modelējot vairākus modeļus ar 1 un 2 metrus augstām barjerām un bez barjerām, tika salīdzinātas šādas situācijas. Tika simulētas arī barjeras pakāpes 2 metru barjeras augšējā stūrī. Barjeru efektivitātes pamatojums, izsakot ar katru barjeru koriģēto dzīves gadu skaitu, ņemot vērā invaliditāti, un salīdzinājums ar situāciju bez barjerām. Aprēķinātas un salīdzinātas arī ieguldījumu izmaksas dažādiem barjeru augstumiem.
Turklāt vairākās konferencēs (Zinātne – Lietuvas nākotne un CONECT) tika prezentēts darbs pie trokšņa emisijas modelēšanas, un tika apstiprināta zema augstuma trokšņa barjeru efektivitāte. |
