| Abstract |
Šī pētījuma mērķis ir izpētīt saikni starp mācību plānošanu un skolēnu sasniegumiem tālmācībā, pārbaudot esošās psiholoģiskās mācīšanās teorijas, izprotot, kā smadzenes “mācās”, testējot izglītības tehnoloģiskos rīkus, analizējot cilvēku nostāju tiešsaistē pret tālmācību un salīdzinot rezultātus ar apkopoto datu analīzes secinājumiem par studentu pieredzi tālmācībā.
Nacionālais izglītības statistikas centrs 2018. gadā “Izglītības statistikas apkopojumā” ziņo par tendenci izglītībā, ka arvien vairāk cilvēku jau pirms pandēmijas situācijas deva priekšroku kādam tālmācībam vai tiešsaistes kursiem. Savukārt, pandēmijas situācija pasaulē lika lielākajai daļai izglītības iestāžu, skolotāju, pasniedzēju un studentu pielāgoties un adaptēties dažu mēnešu laikā un iedzīvoties digitālajā izglītības pasaulē vai uz nenoteiktu laiku apturēt izglītības procesu, ja tālmācība nav iespējama.
Tālmācība diktē savus noteikumus ierastājās darbībās sākot ar informācijas pasniegšanas veidiem un beidzot ar mācīšanās procesa uzraudzību un rezultātu izvērtēšanu. Mūsdienās cilvēki saprata, ka tālmācība var būt ne tikai individuālas izvēle, bet arī risinājums izglītības procesa uzturēšanai apstākļos, kad fiziska klātbūtne klasē nav iespējama.
Tā kā tālmācības dizains nozīmē satura pārveidošanu tiešsaistes videi, pārejai uz tiešsaistes apmācībām, nepielāgojot mācību plānu un saturu, var būt negatīva ietekme salīdzinājumā ar klātienes apmācību un mācīšanos. Pētījumā galvenā uzmanība tiks pievērsta dažādu mācību dizainu psiholoģiskās ietekmes izpratnei uz studentu sasniegumiem, ka arī izpētei, kuri tehnoloģiskie rīki un psiholoģiskās metodes palīdz pasniedzējiem un tiešsaistes kursu izstrādātājiem nodrošināt augstas kvalitātes mācību pieredzi un samazināt iespējamās negatīvās blakusparādības pat ārkārtas situācijas laikā, kad izglītība var tikt nodrošināta tikai tiešsaistē. |
