| Abstract |
Ēku siltināšana ir svarīgs aspekts, lai samazinātu kopējo energoresursu patēriņu valstī. Daļu no valstī esošajām ēkām nevar siltināt to vēsturiskā mantojuma dēļ, tādēļ jāapskata iespējas, lai siltinātu ēkas no iekšpuses. Lai atvieglotu un paātrinātu siltināšanas pasākumus, ir dažādas simulācijas programmas, kurās var veikt pilnu ēkas higotermisko īpašību simulāciju.
Maģistra darba nosaukums “Vēsturisko ķieģeļu grupēšana pēc to higrotermiskajām īpašībām, pielietojot aglomeratīvo klasterizācijas metodi”. Maģistra darba mērķis ir vēsturisko ķieģeļu vispārēju higrotermisko īpašību iegūšana, izmantošanai siltuma, gaisa un mitruma simulācijas programmās.
Darba ietvaros tika veikta literatūras analīze, eksperimenta plānošana, eksperiments un iegūto datu analīze.
Pirmajā nodaļā ir literatūras apraksts par vēsturisko būvmateriālu raksturojuma modeļiem un testēšanas metodēm. Apskatīti standarti dažādu parametru noteikšanai, kā piemēram, blīvumam, porainībai, siltumvadītspējai un ūdens uzsūces koeficientam. Aprakstīta gadījuma izpēte Dānijā, kur testēta ēkas fasādes siena, pakļaujot to dažādām apstākļiem.
Otrajā nodaļā tiek apskatītas dažādas klasteru veidošanas metodes. Sīkāk izskaidrota aglomeratīvā klasteru veidošana, kura ir visizplatītākā no hierarhijas metodēm. Sniegts priekšstats un skaidrojumi dendrogrammai, kas ir galvenais rezultāts aglomeratīvai klasterēšanas metodei. Šīs nodaļas ietvaros tiek salīdzinātas dažās klasterēšanas metodes.
Trešajā nodaļā ir apskats par klasteru analīzi. Veikta hierarhiskās klasterizācijas algoritma dažādu saišu skaidrojums un salīdzinājums. Sadalīšanas metodei minēti trīs galvenie soļi, ko nepieciešams veikt veidojot klasterus pēc k-means metodes.
Ceturtajā nodaļā ir eksperimentālās daļas apraksts un plānošana, kā arī sniegta rezultātu analīze balstoties uz veikto klasteru veidošanu. Šīs nodaļas ietvaros ir aprakstīts kā veikt klasteru veidošanu datorprogramma “Jupyter Lab” un “SciKit Learn”.
Darba struktūra ir: ievads, literatūras apskats, metodes, rezultāti, secinājumi, priekšlikumi, izmantotā literatūra un pielikumi.
Maģistra darbs sastāv no 77 lpp pamatteksta un 3 lpp pielikumiem, 65 attēliem, 6 tabulām un 53 literatūras atsaucēm.
Maģistra darbs ir izstrādāts Valsts pētījumu programmas “Enerģētika” projekta “Ēku energoefektivitātes tehnoloģisko risinājumu uzlabošana (I-BEET)”, projekta Nr. VPP-EM-EE-2018/1-0003, ietvarā, ko finansēja Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. |
