| Abstract |
Anotācija
Pētījuma nosaukums: Urbānās telpas arhitektoniskā identitāte Latvijas mazpilsētās un tās reģenerācijas iespējas
Autors: Rīgas Tehniskās universitates Arhitektūras fakultātes 4. bakalaura studiju kursa studente Katrīna Lagzdiņa
Anotācija: Bakalaura darba pētījumā tiek apskatīta un analizēta Rīgas aglomerācijā esošo mazo pilsētu – Tukums, Jelgava un Ogre -, urbānās ārtelpas arhitektoniskās identitātes problemātika un iespējamā vides reģenerācija ar mūsdienīgiem paņēmieniem, lai piešķirtu pilsētām unikālu un ilgtspējīgu pilsētvides vīziju.
Darbs sastāv no 3 nodaļām. Pētījuma pirmajā nodaļā tiek pētīta Latvijas pilsētu vispārīgais, vēsturiskais veidošanās process un attiecīgi konkrēti mazo pilsētu esošo ģeogrāfiskie, ekonomiskie, arhitektoniskie un sociālie pilsētvides ietekmējošie aspekti.
Otrajā nodaļā tiek pētīts Rīgas aglomerācijā esošo mazo pilsētu pašreizējais arhitektoniskais stāvoklis pilsētvidē, veicot apsekojumus dabā, un vietējās sabiedrības vērtējums, izmantojot veikto interviju un aptaujas datus, lai noskaidrotu, kāda ir esošā vides fiziskā kvalitāte un tā ietekme uz pilsētas iedzīvotājiem. Tālāk tiek veikti salīdzinājumi starp pilsētu iegūtajiem rezultātiem un noteikta kopējā ārtelpas arhitektoniskās identitātes problemātika.
Darba trešajā nodaļā veikta mūsdienu situācijai un prasībām atbilstoša arhitektoniskās vides identitātes reģenerācijas paņēmienu analīze, lai noteiktu reālās prakses iespējamos paņēmienus un vadlīnijas, kuras nepieciešams un ieteicams pielietot pilsētvides veidošanas vai uzlabošanas iesaistītajiem speciālistiem pirms iecerētā projekta fizisko darbu veikšanas un arī projekta attīstības gaitā.
Galvenie urbānās ārtelpas arhitektoniskās identitātes reģenerācijas paņēmieni ir vēsturisko pilsētvidē izveidojušos komponentu piemērošana mūsdienīga pilsētas tēla izveidē un iedzīvotāja noteikšana par galveno telpas veidojošo elementu, kā arī sabiedrības iesaistīšana vides izveides un apsaimniekošanas procesā.
Bakalaura darba apjoms: 3 nodaļas, 59 lpp, iekļauti 36 attēli, 4 grafiki un 3 pielikumi. Darba procesā izmantoti 42 informācijas avoti. |
