| Anotācija |
ANOTĀCIJA
Dabiskie procesi kā laikapstākļi, zemes nosēšanās, zemestrīces un cilvēku darbības rezultātā radītas plaisas betonā var samazināt kalpošanas laiku konstrukcijām. Sintētiskās vielas kā epoksīdsveķi un virsmas apstrāde ar hidrofobām vielām vai ar poru blokatoriem, kas tiek izmantoti pie struktūru sanācijas ir saistīti ar dažādiem trūkumiem,piemēram, dažādu termisko izplešanos, vajadzība pēc patstāvīgas uzturēšanas. Plaisu parādīšanās un spraugas ir neizbēgama parādība betona konstrukcijām novecošanas procesa
laikā. Ja mikroplaisas palielinās un sasniedz stiegrojumu, ne tikai pats betons var tikt vājināts,bet arī stiegrojumam var rasties korozija, līdz ar to, tas tiek pakļauts ūdens un skābekļa iedarbībai, kā arī iespējams oglekļa dioksīda un hlorīda ietekmei. Turklāt dažreiz remonts ir jāveic vietās, kur tas ir grūti pieejams vai tas ir bīstams cilvēkam. Tādēļ šādos gadījumos kā veiksmīgs risinājums būtu pielietot pašsadzīšanas betonu, kas plaisas remontē autonomi.
Pašatjaunojošais betons ir izgatavots no dabā sastopamiem mikroorganismiem, un tos var pavairot viegli ar zemām izmaksām. Mikroorganismi ir piemēroti, lai izgatavotu mikrobu betonu, jo ir nepatogēni un videi draudzīgi. Pašsadzīšanas ierosinātāji betonā sastāv no divām komponentēm baktēriju sporām un to barības vielām. Baktēriju sporas var izdzīvot vairākus
gada desmitus miega režīmā bez barības un skābekļa. Betonā baktērijas atdzīvosies vienīgi tad, ja tiks pievienots ūdens un skābeklis citiem vārdiem sakot, ja betonā parādīsies plaisas. Pēc tam baktērijas sāks vairoties un ražot kalcija karbonātu, tādējādi aizverot plaisas dažās
nedēļās. Līdz ar to, ja plaisas būs pilnīgi aizpildītas, mitrums netiks betona struktūrā, un līdz ar to netiks vairs vājināts betons. Tas ir perfekts risinājums, piemēram, pazemes konstrukcijām, kuras ir vienmēr mitras.
Analītiskajā daļā ir apskatīts vispārējs pašatjaunojošo materiālu darbības princips,betona otrreizēja hidratācija, bioloģiskā materiāla fenomens, baktēriju morfoloģija, baktēriju loma betonā, kalcija karbonāta mineralizācija, smilts konsolidācija, betona plaisu pašsadzīšanas apstrādājot virsmu no ārpuses un iestrādājot pašsadzīšanas reaģentus iekš betona matricas.
Pētījuma daļā izgatavoja bioloģiskā betona paraugus un salīdzināja to īpašības ar tradicionālo betonu, nosakot spiedes stiprības izmaiņas, plaisu aizpildījumu betona matricā un baktēriju dzīvotspēju betona vidē pēc vairākiem mēnešiem.
Maģistra darbs sastāv no analītiskās daļas, eksperimentālās daļas, ievada un secinājumiem,kopumā sastādot 81 lpp, darbā ir iekļauti 39 attēli, 7 tabulas, 19 literatūras avoti. |
