| Anotācija |
Maģistra darba ietvaros tika aplūkota viena no iekārto konstrukciju kinemātisko pārvietojumu samazināšanas iespējām, respektīvi, stingu ķēžu locīklu skaita samazināšana.
Stingas ķēdes uzvedība tika izpētīta pieņemtajā konstrukcijā ar laidumu l=64 m un sākotnējo nokari f=6,4 m, samodelējot četrus ķēdes variantus ar 15 (1. modelis), 7 (2. modelis), 3 (3. modelis) un 1 (4. modelis) locīklām. 1. modeļa kinemātiskie pārvietojumi pārsniedz 4. modeļa kinemātiskos pārvietojumus 12,3 reizēs, taču 1., 2. un 3. modeļu pārvietojumi neapmierina lietojamības robežstāvokļa nosacījumus. Ar atsevišķa aprēķina palīdzību tika konstatēts, ka nokares samazināšana ir racionālāks pārvietojumu samazināšanas veids, nekā šķērsgriezuma palielināšana, kas var pievēst pie pārmērīgiem izdevumiem.
Ķēdes ar dažādu (tādu pašu, kā reālajai konstrukcijai) locīklu skaitu bija pārbaudītas arī eksperimentāli Būvkonstrukciju katedras laboratorijā. Eksperiments parādīja, ka 4. modelim ar laidumu l=1,696 m un sākotnējo nokari f=0,17 m kinemātiskie pārvietojumi samazinājās 1,8 reizēs, salīdzinot ar 1. modeli. Pie kam, 3. un 4. modelim eksperimenta laikā tika novēroti vērpes procesi, kuri galu galā, pagrieza pavediena taisnstūra šķērsgriezumu tā, ka tās sāka strādāt, kā lokana trose.
Visi aprēķini un modelēšana notika ar galīgo elementu metodes datorprogrammas Ansys palīdzību. Paralēli tam tika izstrādāta vienkāršotā aprēķina metode, kas vispirms ļauj izrēķināt ķēdi, kā lokanu pavedienu, reducējot visu slodzi tikai locīklās, un pēc tam apskatot katru ķēdes posmu, kā brīvi balstītu siju ar balstiem dažādos līmeņos. Darba gaitā Ansys un vienkāršotās metodes rezultāti tika salīdzināti. Pārvietojumu nesakritības intervāls 1. eksperimenta modelim ir 0,2%-4,5%, 2. eksperimenta modelim 3,3%-12,6%, 3. eksperimenta modelim 18,2%-28,5% un 4. eksperimenta modelim 33,9%-69,5%.
Maģistra darba sastāvā ietilpst 88 lappuses, 63 attēli, 15 tabulas, 3 pielikumi, 39 literatūras avoti. |
