| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Kultūras pieminekļu pārvadības efektivitātes paaugstināšanas tehniski ekonomiskais izvērtējums |
| Nosaukums angļu valodā |
Feasibility study of cultural monuments management efficiency increase |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Dr.oec., profesors Jānis Vanags |
| Recenzents |
Mg.oec., Pilsētvides ekonomikas eksperts Jurijs Grizāns |
| Anotācija |
Maģistra darbs Kultūras pieminekļu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanas tehniski ekonomiskais izvērtējums ir izstrādāts profesionālā maģistra grāda iegūšanai, latviešu valodā. Maģistra darba apjoms ir 108 lappuses, t.sk. 13 attēli, 3 tabulas un 4 formulas. Maģistra darbs sastāv no analītiskās, teorētiskās un praktiskās daļas.
Analītiskajā daļā tiek analizēta Latvijas kultūras mantojuma esošā situācija, veikts nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības nozares analītiskais izvērtējums, izpētīta valsts nekustamā īpašuma pārvaldības kārtība, kā arī kultūras pieminekļu pārvaldības principi un to iespējamā integrācija teritorijas attīstībā. Tiek identificētas trīs pieejas kultūras mantojuma objektu saglabāšanā un attīstīšanā, kas ļauj izvērtēt kultūras pieminekļu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanas iespējas un noteikt to trūkumus. Tiek apzināts pieejamais finansējums kultūras pieminekļu atjaunošanai no valsts budžeta un citi nacionālā un starptautiskā finansējuma avoti, kā arī sabiedrības iesaiste kultūras mantojuma atjaunošanā.
Darba teorētiskajā daļā tiek apskatīti kultūras pieminekļu pārvaldības un aizsardzības teorētiskie aspekti, kultūras pieminekļu īpašnieku īpašumtiesību priekšrocības un ierobežojumi, tiesiskais regulējums un starptautiskās sadarbības aspekti, politiskā ietekme uz kultūras mantojumu pārvaldību un kultūras mantojuma attīstības politika, kultūras mantojuma pārvaldības plānošana, kultūras pieminekļu autentiskuma un kultūrnozīmības interpretācijas, kultūras mantojuma ilgtspējība, kā arī kultūras pieminekļu izmantošanas kavējošie faktori un attīstības iespējas, visbeidzot pievēršoties sabiedrības līdzdalības iespējām, ko būtu jāveicina nacionālā un reģionālā līmenī, iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas. Vienlaicīgi tiek pētīta kultūrvēsturiskās vērtības veidošanās un mainīgie faktori tajā, kas atspoguļojas kultūras pieminekļu pārvaldības efektivitātes noteikšanā.
Praktiskajā daļā tiek veikta stratēģiska kultūras mantojumu pārvaldības efektivitātes analīze, kas ietver vispārīgās un makroekonomiskās vides skenēšanu, izmantojot integrētu PEST-SVID analīzes modeli, lai noteiktu un izprastu plašākas ilgtermiņa tendences kultūras mantojuma objektos atkarībā no situācijas, kādā tiek veidota pieeja kultūras mantojuma objekta pārvaldībai. Analīzes rezultātā tiek veikts pieeju izvērtējums un noteiktas pārvaldības efektivitātes paaugstināšanas iespējas, kā arī veikts kultūras pieminekļu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanas izvērtējums.
Rezultātā tiek noteikta efektīvākā pieeja kultūras mantojuma pārvaldībā. |
| Atslēgas vārdi |
kultūras pieminekļi, saglabāšana, pārvaldības efektivitāte |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
cultural monuments, conservation, management effieciency |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2013 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
06.06.2013 15:21:10 |
