| Anotācija |
Kultūra ir viena no tām jomām, kas tiek vērtēta vispretrunīgāk. Vēl joprojām pastāv viedoklis, ka tai ir tikai patērējošs raksturs. Laika gaitā kultūrai ir nācies uzņemties arvien vairāk funkciju. Laikos, kad māksla un politika vēl bija divas nošķirtas parādības, kvalitatīva mākslas izpausme bija vērtība pati par sevi. Kopš, politika uzņēmusies rūpes par kultūru, tai nepārtraukti jāpierāda savas pastāvēšanas lietderīgums. Lai attaisnotu saņemtos līdzekļus, kultūras nozare, uzņēmusies sociālo, izglītības jautājumu risināšanu, pilsētu un reģionālās attīstības veicināšanu.
Kultūra netiek klasificēta kā atsevišķa nozare, šobrīd tā ir zināmās krustcelēs, proti, Kultūras ministrija kultūru mēģina pārlikt radošajās industrijās, kas rada bažas par to, ka šajos modes terminos, kultūras vērtība pazudīs.
Ja inovācija ir pilnīgi skaidrs jēdziens attiecībā uz ražošanu, tad kultūras un mākslas projektos tas ir zināmā mērā jauninājums, bet tas ir ceļš, kā kvalitatīvāk sasniegt savu mērķauditoriju, jo mainīgā pasaule liek vaicāt, vai iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums ir atbilstošs mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
Pētījuma mērķis ir pierādīt, ka kultūra ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozares sastāvdaļām, kas sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet veicina ekonomisko izaugsmi, vietējo kopienu attīstību, uzlabo pilsētvidi, attīstot pamesto pilsētu atdzimšanu, veicina tūrismu, risina vides un sociālās iekļaušanas jautājumus.
Pētījuma rezultātā tika pilnveidota kultūras nozares klasifikācija, balstoties uz klastera koncepcijas pamata, iedalot to trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir kultūras nozares, kas rada kultūras saturu (mūzika, literatūra, arhitektūra, vizuālā māksla, kultūrtūrisms, izpildītājmāksla, dizains un mode, kultūras mantojums un audiovizuālie mediji). Otrais līmenis ir saistītās jomas, kas būtībā ir izejmateriāli, kas veicina pirmā līmeņa realizāciju (izejmateriālu ražošana, programmatūru izstrāde, pakalpoji, informācijas un sakaru tehnoloģijas u.c.). Trešais līmenis ir atbalsta jomas, kas veicina kultūras produkta jeb pakalpojuma realizāciju tirgū (tirdzniecība un izplatīšana, reklāma, izglītība u.c.).
Pētījuma rezultātā tika izstrādāts arī kultūras ietekmes novērtējuma modelis, novērtējot kultūras ietekmi uz izglītību, labklājību, ekonomiku un reģionālo attīstību. Izveidotais modelis atspoguļo kultūras organizāciju funkcionēšanu, no vienas puses ir mākslinieki, kas rada kultūras saturu un caur kultūras organizāciju gūst atzinību. No otras puses ir finansētāji, kas var sniegt kultūras organizācijai finansiālu atbalstu, savukārt kultūras organizācijai ir jārada kultūras vērtība, kas finansētāju spēj ieinteresēt un pārliecināt, ka tā ir vērtība. Kā kultūras produkta, pakalpojuma novērtētājs ir auditorija, kas savukārt nodrošina atzinību, gan kultūras organizācijai, gan māksliniekam un bez šaubām pārliecina finansētāju par pareizu izvēli, kā arī auditorija nodrošina ieņēmumus, kas rodas atbilstoši pieprasījuma apjomam.
Pilnveidotais klasifikācijas modelis nodrošina to, ka kultūra netiek skatīta tikai tās šaurākajā izpratnē, bet gan apskatīta plašāk, kas ir tās jomas, kuru izaugsmi veicina caur kultūras prizmu, savukārt kultūras novērtējuma modelis papildina iepriekšējo, atspoguļojot caur kādiem faktoriem un cik lielā mērā kultūra ietekmē citas nozares. |
