| Anotācija |
Izstrādātajā maģistra darbā Asfaltbetona segu deformāciju novēršanas iespēju analīze apskatīta segas uzbūve, katra konstruktīvā slāņa nozīme un aprakstīts segas darbības pamatprincips. Apkopojot literatūras avotos atrodamo informāciju, veikts melno segumu deformāciju apkopojums, to rašanās cēloņi un katrai deformācijai pievienots uzskates materiāls.
Pētījuma daļa sastāv no trīs nodaļām, kas katra noslēgta ar secinājumiem. Pirmajā nodaļā izanalizēts Latvijas valsts autoceļu tīkla esošais stāvoklis. Izpētīti ceļa kvalitāti raksturojošie faktori, katram klāt minot piemērus. Apkopota informācija par avārijas stāvoklī esošajiem valsts galvenajiem autoceļiem.
Tā kā finansējuma trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc tiek atlikti autoceļu rekonstrukcijas darbi, tad maģistra darbā sīkāk izanalizēts autoceļu nozarei pieejamais finansējums un tā piešķiršanas kārtība.
Otrajā nodaļā apskatītas segas deformācijas, kas rodas mehānisko iedarbību rezultātā. Īpaša uzmanība pievērsta radžoto riepu ietekmei uz seguma nodiluma veidošanos. Izanalizēta informācija par sniegoto dienu daudzumu Latvijā un laika posmu, kad atļauts lietot riepas ar radzēm. Apskatīti arī citi seguma minerālo materiālu rādītāji, kas ietekmē deformāciju veidošanās ātrumu.
Nodaļas nobeigumā salīdzināti četri dažādi minerālo materiālu paraugi, izvēloties seguma dilumkārtai vispiemērotāko variantu.
Trešajā nodaļā apskatītas seguma deformācijas un sagraušana palielinātas slodzes ietekmē. Izanalizēta kravas transporta pieauguma ietekme uz ceļa segu deformācijām. Kā piemērs apskatīts autoceļš P85, kas sagrauts kravas transporta plūsmas ietekmē. Apskatīta smagsvara un lielgabarīta transportlīdzekļu problēma. Darbā izanalizēta segas nestspējas zaudēšana palielinātas slodzes ietekmē. Kā piemērs apskatīts valsts galvenais autoceļš A11.
Apskatīta un arī izanalizēta kompaktasfalta ieklāšanas tehnoloģija. Veikts cenu salīdzinājums asfalta ieklāšanai ar tradicionālo metodi un kompaktasfalta metodi.
Maģistra darba nobeigumā apkopoti secinājumi un izstrādāti ierosinājumi, kā būtu vēlams rīkoties valsts likumdošanas institūcijām, pasūtītājam, projektētājam un būvuzņēmējam, lai uzlabotu Latvijas autoceļu stāvokli.
Maģistra darba apjoms ir 102 lpp, tajā skaitā, 54 attēli, 18 tabulas un 61 izmantotās literatūras avots. |
