| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Daugavas ainavtelpas un autotransporta infrastruktūras mijiedarbība |
| Nosaukums angļu valodā |
The Spatial Coexistance of Daugava River Scape and Trafic Infrastructure |
| Struktūrvienība |
26000 Arhitektūras fakultāte |
| Darba vadītājs |
Prof. U.Bratuškins |
| Recenzents |
Prof. I. Strautmanis, Lekt. D. Kalvāne |
| Anotācija |
Maģistra darba mērķis ir izpētīt Daugavas ainavtelpas un autoceļa infrastruktūras mijiedarbību teritorijā no Salaspils līdz Ķegumam un prognozēt tās attīstību ievērtējot vēsturiskās izaugsmes un plānotās perspektīvās prioritātes, kā arī, pamatojoties uz izpētes datiem, izstrādāt vienotas telpiskās attīstības vadlīnijas. Viens pētījuma aspekts ir definētā posma no Salaspils līdz Ķegumam apdzīvoto vietu attiecības ar tām caurejošo valsts autoceļu Rīga Daugavpils. Tā esošās saiknes ar apdzīvotajām vietām, kā arī potenciālās izmaiņas pēc ātrsatiksmes maršruta Rīga (Tīnūži) Koknese izbūves. Otrs pētījuma aspekts ir teritorija starp valsts autoceļu Rīga Daugavpils un Daugavu, tās krastmalas pieejamības un funkcionālā lietojuma kontekstā.
Daugava ir bijusi vēsturiskās attīstības virzītājspēks un kalpojusi par saikni abos krastos dzīvojošajiem. Būtiskas un neatgriezeniskas pārmaiņas gan pilsētu telpiskajās struktūrās, gan iedzīvotāju sastāvā un daudzumā, gan pilsētu saiknē ar Daugavu un tās kreiso krastu, kā arī Daugavas ainavtelpā ieviesa Rīgas un Ķeguma HES būvniecība laika periodā no 1936. gada līdz 1974. gadam. Daugavas ainavtelpa sāka tuvināties tai, kādu to pazīstam mūsdienās. Mainījās un tika ierobežotas arī Daugavas lietojuma iespējas. Neizbūvējot slūžas tika pārrauts vienotais ūdens ceļš, kas nozīmēja Daugavas kā garenvirziena komunikācijas ass pastāvēšanas neiespējamību. Arī Daugavas kā šķērsvirziena saiknes nozīme pamazām izzuda. Līdztekus arī autoceļa Rīga Daugavpils intensīvā tranzīta kustība rada apgrūtinājumus autoceļam pieguļošās teritorijās un Daugavas ainavtelpas pieejamībā. Tas sadala pilsētas un veido skaidri definētus savienojuma punktus, kas bieži ir nepietiekami skaita ziņā vai nedroši šķērsošanā, kā arī rada vides kvalitāti pasliktinošus apstākļus - troksni un gaisa piesārņojumu.
Ātrsatiksmes maģistrāles izbūve, pa kuru tiks novadīta tranzīta kustība, kā arī esošais Daugavas ainavtelpas lietojums un iedzīvotāju iniciatīva ir nosacījumi kvalitatīvu pārmaiņu prognozēšanā. Stiprinot pilsētu saiknes ar Daugavas rekreācijas telpu un veidojot vienotu rekreācijas tīklojumu garenvirzienā, kā arī atjaunojot šķērsvirziena saikni, Daugavas ainavtelpa iegūs jaunu aktualitāti, kas balstīta uz dabas un cilvēka līdzāspastāvēšanu.
Maģistra darbs izstrādāts uz 107 lpp., tajā iekļauti 47 attēli un shēmas, 3 tabulas un 18 pielikumi. Maģistra darbā izmantoti 43 informācijas avoti. |
| Atslēgas vārdi |
Daugava, ainavtelpa, autoceļš, Rīga - Daugavpils |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Daugava, river, scape, traffic, infrastructure |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2012 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
04.06.2012 23:52:09 |
