| Anotācija |
Tēmas aktualitāte
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, kas plāno 2014. gadā ieviest eiro valūtu, viens no saistošajiem Māstrihtas līgumā noteiktajiem konverģences kritērijiem ir vispārējā valdības parāda apjoms pret iekšzemes kopproduktu, kas nedrīkst pārsniegt 60%.
2004. gadā Latvija iestājoties Eiropas Savienībā, šis radītājs bija vien 14,4% un bija trešais zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm. Tomēr laikā no 2008. gada Latvijas valsts parāds ir palielinājies vairakkārt un uz 2011. gada 31. decembri sastādīja 42,6%.
Tas galvenokārt saistīts ar starptautiskās finanšu krīzes izraisītajām sekām finanšu tirgos, kā arī Latvijas valsts tautsaimniecības nesabalansēto izaugsmi līdz 2008. gadam un nepieciešamību tuvāko gadu laikā veikt ekonomikas restrukturizāciju.
Ņemot vērā minēto, budžeta politikas un valsts finanšu sistēmas turpmākā attīstībā ir būtiski palielinājusies valsts parāda vadības nozīme.
Latvijā valsts kredītsaistību vadību veic Valsts kase.
Lai noteiktu vienotu valsts parāda vadības politiku vidēja termiņa perspektīvā, kā arī definētu mērķus, kas jāsasniedz, un veidus, kā to sasniegt, Valsts kase katru mēnesi pārskata un koriģē kredītsaistību vadības pasākumus un finansējuma plānu atkarībā no finanšu tirgus izmaiņām un valdības lēmumiem.
Ņemot vērā tēmas aktualitāti, darba mērķis ir izstrādāt kredītsaistību vadības stratēģijas uzlabojumus Valsts kasei, sniedzot priekšlikumus valsts parāda apkalpošanas izmaksu samazināšanai, ievērojot pieļaujamos finanšu risku limitus un ņemot vērā gan Latvijas valsts kapitāla tirgus, gan visas finanšu sistēmas attīstību.
Pētījuma objekts ir valsts neatmaksāto kredītsaistību vadība valsts iestādēs.
Pētījuma priekšmets valsts parāda vadības stratēģijas ietvaros svarīgākie valsts parāda rādītāji valsts parāda valūtu kompozīcija, procentu likmju kompozīcija, valsts parāda dzēšanas grafiks un papildu riska faktori.
Hipotēze pieņēmums, ka iespējami valsts parāda vadības stratēģijas uzlabojumi.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai, tika noteikti sekojoši uzdevumi:
1.Analizēt valsts parāda vēsturisko līmeni un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
2.Izpētīt valsts parāda vadības stratēģijas radītājus.
3.Analizēt atvasināto finanšu instrumentu pielietošanu valsts parāda vadībā.
4.Veikt nepieciešamos aprēķinu un modeļa variantu aprobāciju.
Pētījuma metodes darbā izmantotas statistikas datu analīzes, grupēšanas, matemātiskās optimizācijas un iterācijas, kā arī citas pētījumu kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes. Metodoloģiskais pētījumu pamats ir valsts parāda portfeļa rādītāju analīze un optimālā iekšējā parāda līmeņa noteikšana, iespēju līgumu pielietošana valsts parāda portfeļa vadībā un to cenas noteikšanas problemātika, kas pirmo reizi tika apskatīta tikai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Šīs problēmas risinājuši tādi ārzemju zinātnieki kā Cotera V., Cox J., Ingersoll J., Ross S., Hull J., Leong D., Miller V., Black F. un Scholes M.
Pētījuma ierobežojumi pētījumā nav analizēts pašvaldību parāds to mazā īpatsvarā kopējā valsts parādā dēļ, kā arī dēļ tā, ka pašvaldības veic savu kredītsaistību vadību neatkarīgi no Valsts kases.
Darba zinātniskā novitāte:
1.Izstrādāts optimālā latu parāda īpatsvara modelis Latvijas apstākļiem.
2.Veikti izmaksu-riska modeļa ietvaros deviņu valsts parāda apkalpošanas izmaksu sadārdzinājumu variantu salīdzinājums.
3.Balstoties uz izmaksu-riska modeli izvērtēta iespēja palielināt tāda valsts parāda portfeļa vadības rādītāja kā ilgums intervālu.
4.Veicot aprēķinus, salīdzinātas divas iespējas līgumu vērtēšanas metodes un pierādīta iespēju līgumu pielietošana valsts parāda vadībā.
Darba apjoms un struktūra
Darba apjoms ir 78 lapaspuses, kas ietver 34 attēlus, 12 tabulas un 11 formulas un darbā izmantoti 32 literatūras avoti. Darbs sastāv no trim daļām. |
