| Anotācija |
Meža jaunaudžu novērtēšanā viens no būtiskiem rādītājiem ir koku vidējais augstums, kuru klasiskā veidā nosaka, veicot mērījumus dabā. Šādu mērījumu veikšana lielākās teritorijās ir laikietilpīga un prasa lielu cilvēkresursu, tāpēc darbā tiek pētīta iespēja koku augstuma noteikšanai izmantot bezpilota gaisa kuģa iegūtus RGB attēlus un datorredzes metodes. Noslēguma darba mērķis ir izstrādāt matemātisko modeli koku vidējā augstuma noteikšanai meža jaunaudzēs, izmantojot vizuālos datus no mikro bezpilota gaisa kuģiem. Izstrādātajā modelī tiek izmantoti attēlu metadati, kameras kalibrācijas parametri, zemes reljefa dati un optiskās plūsmas metode. Koka augstums tiek noteikts, izmantojot atšķirību starp zemes punkta un koka galotnes pārvietojumu vairākos secīgos attēlos. Iegūto rezultātu stabilitātes novērtēšanai modelī ir izveidota kvalitātes pārbaude. Modeļa validācijā zemes pārvietojuma noteikšanai tika iegūta vidējā relatīvā kļūda 1,19 %. Koka galotnes pārvietojuma vidējā relatīvā kļūda bija 3,99%, turklāt piecos no sešiem salīdzinājumiem kļūda nepārsniedza 2,38%. Atsevišķu koku augstuma validācijā kvalitātes pārbaudi izturējušajiem kokiem tika iegūta MAE 0,22m, RMSE 0,23m un BIAS -0,22m. Jaunaudzes vidējā augstuma noteikšanā tika analizēti 45 koki, no kuriem kvalitātes pārbaudi izturēja 31 koks jeb 68,9 %. Ar izstrādāto modeli aprēķinātais jaunaudzes vidējais augstums bija 6,06 m, bet lauka mērījumos iegūtais vidējais augstums bija 5,94 m. Rezultātu atšķirība bija 0,12 m jeb 2,02 %. Iegūtie rezultāti parāda, ka izstrādāto pieeju iespējams izmantot jaunaudžu koku augstuma noteikšanai, tomēr tās precizitāti ietekmē koka galotnes redzamība, vējš, vainagu pārklāšanās, kameras kalibrācijas precizitāte un bezpilota gaisa kuģa pārvietojums starp attēliem. Atslēgvārdi: bezpilota gaisa kuģi, jaunaudzes, koku augstums, datorredze, optiskā plūsma. Darbs sastāv no 84 lappusēm, 20 attēliem, 2 tabulām, 13 pielikumiem un 49 izmantotajiem informācijas avotiem. |
