| Anotācija |
Mūsdienu digitālajā vidē attēli un citi vizuālie elementi ir informācijas nodošanas līdzeklis tīmekļa vietnēs, dokumentos un digitālajās sistēmās. Lietotājiem ar redzes traucējumiem šī informācija galvenokārt ir pieejama ar skaidrojošā teksta un citu tekstuālu aprakstu palīdzību. Esošie automatizētie pieejamības testēšanas rīki var noteikt, vai attēliem ir skaidrojošais teksts, taču parasti nespēj novērtēt tā saturisko precizitāti, pilnību un atbilstību attēlam.
Darba mērķis ir izstrādāt metodi attēla apraksta precizitātes un pilnības pārbaudei satura pieejamības testēšanā, izmantojot attēla apraksta ģenerēšanas iespējas. Darbā analizēti digitālās pieejamības principi, attēlu pieejamības prasības, attēlu aprakstu ģenerēšanas pieejas un automatizētās kvalitātes novērtēšanas metrikas. Praktiskajā daļā tika izstrādāta metode, kuras realizācijai Python modulis izmanto Florence-2 modeli attēlu aprakstu ģenerēšanai, savukārt C++ valodā realizētā kodoldaļa aprēķina aprakstu kvalitātes metrikas un pieejamības kvalitātes indikatoru. Autora papildu ieguldījums ir metodes koncepcijas, attēla funkcijai pielāgotas metriku svēršanas pieejas un kalibrēšanas metodikas izstrāde, kā arī C++ vērtēšanas kodoldaļas integrācija ar Python moduļiem. Izmantotās metrikas un valodas modelis nav autora izstrādāti.
Risinājums nodrošina četrus darbības režīmus: eksperimentālu validāciju, izmantojot Flickr8k datu kopu, viena attēla novērtēšanu, tīmekļa pieejamības demonstrācijas režīmu un koeficientu kalibrēšanas režīmu, kas aprēķina ieteicamos novērtēšanas svarus, balstoties uz cilvēku vērtējumiem. Kalibrēšanas režīms saglabā ieteikumus atskaitē, bet automātiski nemaina programmas svaru profilus. Izstrādātais prototips nav paredzēts pilna WCAG (Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes) pieejamības audita aizstāšanai, bet nodrošina papildu mehānismu attēlu aprakstu saturiskās kvalitātes novērtēšanai. Validācijas rezultāti parāda, ka pieeja ir tehniski realizējama, taču tās novērtējums ir atkarīgs no references apraksta kvalitātes un cilvēku anotāciju avota. Tādēļ prototipa rezultātu nevajadzētu interpretēt kā universālu automatizētu pieejamības auditu, bet pieeja var būt par pamatu turpmākai automatizētas attēlu pieejamības novērtēšanas attīstībai. Bakalaura darbs sastāv no 83 lappusēm; tajā ir 3 attēli, 12 tabulas, 9 pielikumi un 70 informācijas avoti. |
