| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Aerokosmisko sistēmu inženierija |
| Nosaukums |
Kosmisko atkritumu samazināšanas tehnoloģiskās un regulatīvās pieejas efektivitātes novērtējuma kritēriju izstrāde |
| Nosaukums angļu valodā |
Development of Evaluation Criteria for the Effectiveness of Technological and Regulatory Approaches to Space Debris Mitigation |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Aloizs Lešinskis |
| Recenzents |
Vladimirs Šestakovs |
| Anotācija |
Kosmisko atkritumu samazināšanas tehnoloģiskās un regulatīvās pieejas efektivitātes novērtējuma kritēriju izstrāde.
Maģistra darbā pētīta Zemes tuvumā esošās kosmosa telpas piesārņojuma problēma un aktīvās kosmosa atkritumu noņemšanas tehnoloģiju izmantošanas iespējas orbitālās vides ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanai. Darba aktualitāti nosaka straujš aktīvo satelītu un kosmisko atkritumu objektu skaita pieaugums, sadursmju riska palielināšanās, Keslera sindroma iespējamība, kā arī nepieciešamība pilnveidot tehnoloģiskos, ekonomiskos un normatīvi tiesiskos risinājumus kosmosa atkritumu mazināšanai.
Darba mērķis ir izstrādāt un pamatot daudzfaktoru kritēriju sistēmu aktīvās kosmosa atkritumu noņemšanas tehnoloģiju efektivitātes novērtēšanai. Pētījumā analizēts starptautiskais un nacionālais regulējums, apskatītas galvenās ADR tehnoloģiju grupas, izstrādāts daudzkritēriju novērtēšanas modelis, balstoties uz AHP pieeju, kā arī veikts trīs tehnoloģisko alternatīvu – ELSA-d, Ion Beam Shepherd un RemoveDEBRIS – salīdzinošs novērtējums.
Pētījuma rezultāti parāda, ka bāzes scenārijā augstāko integrālo efektivitātes rādītāju iegūst ELSA-d tehnoloģija, kuras priekšrocība ir augstāka tehnoloģiskā gatavība un praktiski demonstrēta orbitālās tuvošanās un satveršanas spēja. Ion Beam Shepherd koncepcija uzrāda augstu ekoloģisko un ekonomisko potenciālu, tomēr tās plašāku ieviešanu ierobežo zemāks tehnoloģiskās gatavības līmenis. RemoveDEBRIS pieeja izceļas ar lielāku universālumu, taču tās kopējo efektivitāti samazina kontaktiskās satveršanas radītais fragmentācijas risks.
Autors priekšlikumos uzsver nepieciešamību attīstīt ADR tehnoloģijas, ņemot vērā ne tikai tehnisko efektivitāti, bet arī ekoloģisko drošību, ekonomisko pamatotību un tiesisko piemērojamību. Latvijas kontekstā par perspektīvākajiem virzieniem atzīta līdzdalība orbitālās situācijas apzināšanā, datu analīzē, precīzās elektronikas un sensorikas piegāžu ķēdēs, kā arī juridiskās un politikas ekspertīzes attīstībā Eiropas kosmosa drošības un ilgtspējas iniciatīvās.
Darba kopapjoms ir 105 lappuses. Darbā iekļauti 8 attēli, 17 tabulas, 27 formulas, 142 izmantotās literatūras avoti.
Atslēgas vārdi: kosmosa atkritumi, aktīvā kosmosa atkritumu noņemšana, ADR tehnoloģijas, daudzkritēriju analīze, AHP metode, regulatīvās pieejas, orbitālā ilgtspēja. |
| Atslēgas vārdi |
kosmosa atkritumi, aktīvā kosmosa atkritumu noņemšana, ADR tehnoloģijas, daudzkritēriju analīze, AHP metode, regulatīvās pieejas, orbitālā ilgtspēja |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
space debris, active debris removal, ADR technologies, multicriteria analysis, AHP method, regulatory approaches, orbital sustainability. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
28.05.2026 10:27:55 |
