| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Viedā elektroenerģētika |
| Nosaukums |
Baltijas valstu energosistēmas stabilitātes kopējais apskats pēc sinhronizācijas ar Eiropu |
| Nosaukums angļu valodā |
General Overview of the Baltic States Power System Stability after Synchronization with Europe |
| Struktūrvienība |
33000 Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Sergejs Kovaļenko |
| Recenzents |
Antons Kutjuns |
| Anotācija |
Maģistra darbā analizēta Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas stabilitāte pēc atslēgšanās no BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apvienotā energosistēma) sinhronās zonas. Darbā tiek izskatīts sinhronizācijas process un tā tehniskie un organizatoriskie aspekti, kā arī aplūkota pārvades sistēmu operatoru loma jaunajā sistēmā.
Pētījuma ietvaros analizēti energosistēmas stabilitātes teorētiskie pamati, īpaši lielu uzmanību pievēršot jaudas bilancei, frekvences regulēšanai, ģeneratoru sinhronismam un sistēmas inercei. Tāpat izvērtēti drošības aspekti, kas saistīti ar dinamisko stabilitāti, un sistēmas darbības īpašības traucējumu gadījumā.
Darbā arī aplūkota mūsdienās aktuāla tendence – pieaugošais atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars, ņemot vērā, ka tas tiešā veidā ietekmē sistēmas stabilitāti. Īpašs akcents likts uz inerces samazināšanos un frekvences svārstību pieaugumu. Tāpat analizētas vairākas mūsdienīgas sistēmas, kas palīdz regulēt un balansēt dažādas sistēmas, piemēram, elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – battery energy storage system). Darbā aplūkota arī sinhrono kompensatoru un starpsavienojumu nozīme stabilas energosistēmas nodrošināšanā.
Papildus minētajam maģistra darbā analizēti dati par balansēšanas rezervēm Baltijas valstu reģionā, salīdzinot tos ar Eiropas Savienības prasībām.
Pētījuma rezultāti parāda, ka pēc sinhronizācijas Baltijas valstu energosistēma ir diezgan atkarīga no balansēšanas rezervju pieejamības, un sistēmas inerci nodrošina modernās tehnoloģijas, kas tika ieviestas. Autors secina, ka, ja arī turpmāk pieaugs AER īpatsvars, būtiski pieaugs arī nepieciešamība pēc ātri reaģējošiem balansēšanas risinājumiem un papildu investīcijām energosistēmas drošumā.
Darbā ir 71 lappuses, 10 attēli, 1 tabula un atsauces uz 21 informācijas avotiem. |
| Atslēgas vārdi |
Sinhronizācija ar Eiropu, Baltijas energosistēma, balansēšanas rezerves, FCR, aFRR, mFRR, elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS), jaudas bilance, dinamiskā stabilitāte. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Synchronisation with Europe, Baltic power system, balancing reserves, FCR, aFRR, mFRR, battery energy storage systems (BESS), power balance, dynamic stability |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
27.05.2026 19:48:49 |
