| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Aerokosmisko sistēmu inženierija |
| Nosaukums |
Pilotējamas Marsa misijas uzturēšanās posma analīze: transporta dzīvības nodrošināšanas un infrastruktūras risinājumi līdz atgriešanās starta logam |
| Nosaukums angļu valodā |
Analysis of the Crewed Mars Mission Surface Stay: Transport, Life Support, and Infrastructure Solutions up to Return Launch Window |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Aloizs Lešinskis |
| Recenzents |
Vladimirs Gudakovskis |
| Anotācija |
ANOTĀCIJA
Darba tēma ir pilotējamas Marsa misijas uzturēšanās posms uz planētas virsmas līdz
atgriešanās starta logam. Darba mērķis ir izvērtēt, vai šādu posmu ar pašlaik pieejamām un
tuvākajā nākotnē sasniedzamām tehnoloģijām iespējams tehniski nodrošināt, analizējot
transportu, dzīvības nodrošināšanu, energoapgādi, vietējo resursu izmantošanu, cilvēkfaktorus
un izmaksas trīs uzturēšanās scenārijos - 30, 180 un 500 dienām.
Darbā izmantota kombinēta metodoloģija: zinātniskās literatūras un NASA un ESA
tehnisko dokumentu analīze un sintēze, salīdzinošā scenāriju analīze un analītiskie
inženiertehniskie aprēķini. Tie ietver Homana pārneses orbītas parametrus, Ciolkovska raķešu
vienādojumu degvielas masas noteikšanai, dzīvības nodrošināšanas sistēmu bilances
skābeklim, ūdenim, pārtikai un atkritumiem, enerģijas patēriņa modelēšanu, vietējo resursu
izmantošanas (ISRU) skaitliskos piemērus, kā arī izmaksas ar sākotnējo kapitālieguldījumu un
operacionālo izdevumu (CAPEX/OPEX) sadalījumu.
Rezultāti parāda, ka uzturēšanās posms tehniski ir realizējams, taču tikai ar iepriekš
sagatavotu infrastruktūru, uzticamām dzīvības nodrošināšanas sistēmām, augstu resursu
pārstrādes pakāpi un stabilu hibrīdu energoapgādi. Konjunkcijas klases misija ar 500 dienu
uzturēšanos ir enerģētiski izdevīgāka par īsākiem scenārijiem, bet kodola termiskā piedziņa
salīdzinājumā ar ķīmisko piedziņu samazina degvielas masu par aptuveni 70 %. Atgriešanās
posma analīze rāda, ka degvielas sintēze uz vietas ar Sabatjē reakciju un elektrolīzi ietaupa
aptuveni 30 t no Zemes vedamās masas, un šo tehnoloģiju komponenšu pirmā demonstrācija
uz Marsa notika 2021. - 2023. gadā ar MOXIE eksperimentu. Galvenie misijas ierobežojumi ir
saistīti ar kopējo sistēmu savietojamību, loģistiku un cilvēka fizioloģisko slodzi pēc
starpplanētu lidojuma.
Darba apjoms - 138 lpp., 65 attēli, 42 tabulas, 106 literatūras avoti un 9 pielikumi. |
| Atslēgas vārdi |
Marss, pilotēta misija, dzīvības nodrošināšanas sistēmas, starpplanētu transports, ISRU, energoapgāde, cilvēkfaktori, Marsa infrastruktūra. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Mars, crewed mission, life support systems, interplanetary transport, ISRU, power supply, human factors, Mars infrastructure. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
26.05.2026 19:05:49 |
