| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
Enerģijas patēriņš un lietotāju kontroles īpatnības mūsdienu daudzdzīvokļu ēkā |
| Nosaukums angļu valodā |
Energy consumption and user control characteristics in a modern apartment building |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Raimonds Bogdanovičs |
| Recenzents |
Artūrs Brahmanis |
| Anotācija |
Rolanda Ozola-Ozoliņa maģistra darbā "Enerģijas patēriņš un lietotāju kontroles īpatnības mūsdienu daudzdzīvokļu ēkā" tiek pētīta iedzīvotāju ieradumu un inženiersistēmu kontroles ietekme uz faktisko enerģijas patēriņu energoefektīvā daudzdzīvokļu ēkā. Darba aktualitāte ir saistīta ar Eiropas Savienības klimata mērķiem, ēku sektora augsto enerģijas patēriņu un daudzdzīvokļu ēku attīstību Latvijā.
Darba pirmajā nodaļā tiek apskatīti teorētiskie aspekti un enerģijas patēriņa tendences mūsdienu daudzdzīvokļu ēkās, identificējot galvenos faktorus, kas ietekmē ēkas siltuma bilanci. Tiek apskatītas tipiskas daudzdzīvokļu ēkas apkures un ventilācijas sistēmas, un to kontroles iespējas.
Otrajā nodaļā detalizēti izpētītas lietotāju inženiersistēmu lietošanas un kontroles īpatnības, analizējot iekštelpu noslodzes rādītājus, un iedzīvotāju mijiedarbību ar apkures un ventilācijas sistēmām. Tiek noteikti galvenie faktori iekštelpu mikroklimatā un gaisa kvalitātē.
Trešajā nodaļā veikta gaisa apstrādes iekārtu un siltumenerģijas skaitītāju datu statistiskā apstrāde un korelāciju analīze. Iedzīvotāju klātbūtne dzīvoklī starpkvartiļu amplitūdā tiek noteikta no 54,0–77,2 %. Iekštelpu temperatūra apkures periodā tiek noteikta starpkvartiļu amplitūdā no 22,2–23,8 °C. Iegūtie dati apstiprina vidēji ciešu korelāciju starp iedzīvotāju klātbūtni un iekštelpu temperatūru. Darba ietvaros iedzīvotāji tiek iedalīti četrās grupās pēc to klātbūtnes ilguma un uzturētā komforta līmeņa, kas ļauj secināt, ka komforta prasību paaugstināšana (no zema uz augstu komfortu) rada aptuveni 50 % siltumenerģijas patēriņa pieaugumu, kamēr klātbūtnes faktors šajās grupās veido aptuveni 20 % pieaugumu. Tiek novērota energoefektivitātes atšķirība, kur faktiskais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir augstāks nekā projektētais, pamatojoties uz faktisko iekštelpu temperatūru apkures periodā (21,0–26,0 °C) salīdzinot ar energoefektivitātes aprēķinā paredzēto (+20,0 °C). Ventilācijas sistēmu elektroenerģijas patēriņš pārsniedz prognozes par 260 %.
Maģistra darbs ir izstrādāts latviešu valodā, sastāv no 81 lappuses un satur 23 attēlus, 21 tabulu, 8 formulas un 72 literatūras avotus. |
| Atslēgas vārdi |
Apkures un ventilācijas sistēmas; daudzdzīvokļu ēka; enerģijas patēriņš; energoefektivitāte; gaisa kvalitāte; iekštelpu mikroklimats; lietotāju paradumi. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Heating and ventilation systems; multi-apartment building; energy consumption; energy efficiency; air quality; indoor microclimate; user behaviour. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
25.05.2026 11:25:03 |
