| Anotācija |
Loģistikas nozare arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, jo pārvadājumi un
noliktavu darbība veido būtisku daļu no emisijām un enerģijas patēriņa. Vienlaikus
daudzi digitālie rīki sola palīdzēt uzņēmumiem mērīt un samazināt šo ietekmi, taču
praksē bieži nav skaidrs, cik efektīvi tie patiesībā darbojas un kā tie atbalsta formālo
ilgtspējas pārskatu sagatavošanu. Šajā darbā tiek analizēti esošie digitālie rīki vides
ilgtspējas uzraudzībai loģistikā, lai noskaidrotu to priekšrocības, ierobežojumus un
atbilstību aktuālajām ziņošanas un regulatīvajām prasībām.
Pētījums balstās tikai uz sekundārajiem datiem. Tiek pielietota PRISMA
metodoloģijā balstīta sistemātiska literatūras analīze, lai apkopotu un analizētu
zinātniskos rakstus, nozares ziņojumus un vadlīnijas par ilgtspējīgu loģistiku, vides
rādītājiem, digitalizāciju un emisiju ziņošanas standartiem. Pamatojoties uz šiem
avotiem, darbā tiek identificētas tipiskas digitālo rīku grupas, galvenās datu pārvaldības
problēmas un prasības, kas izriet no tādām struktūrām kā GRI, ISO 14001 un jaunais
ES regulējums. No šiem secinājumiem tiek izveidots vērtēšanas kritēriju kopums, kas
aptver KPI pārklājumu un kvalitāti, datu integrāciju, funkcionālās iespējas, lietotāju un
organizatoriskos aspektus, kā arī atbilstību standartiem.
Izmantojot šos kritērijus, darbā tiek izstrādāts AHP–TOPSIS daudz¬kritēriju
vērtēšanas ietvars un tas tiek piemērots četrām reprezentatīvām digitālo rīku profilu
grupām, kas iegūtas no literatūras: uz atskaitēm orientētai oglekļa uzskaites platformai,
telemātikas balstītai uzraudzības platformai, integrētam optimizācijas un analītikas
kompleksam un digitālā dvīņa balstītam scenāriju un plānošanas risinājumam. Rezultāti
parāda, ka nav viena universāli labākā digitālā ilgtspējas rīka visiem loģistikas
uzņēmumiem. Uz atskaitēm vērsti risinājumi ir piemērotāki, ja galvenā prioritāte ir
atbilstība un ārējā ziņošana, savukārt integrētie un optimizācijas risinājumi kļūst
piemērotāki, ja uzņēmumi koncentrējas uz operatīvo vadību un nepārtrauktu
uzlabošanu. Darbs arī uzsver, ka datu kvalitāte, sistēmu savietojamība un organizācijas
gatavība ir kritiski priekšnoteikumi, lai jebkurš rīks sniegtu reālus vides uzlabojumus.
Darbs sastāv no 101 lapām, tajā ir 8 attēli, 31 tabulas, 5 pielikumi un 43
informācijas avoti. |
