| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Viedā elektroenerģētika |
| Nosaukums |
Enerģijas ražošanas portfeļa modelēšana ar mērķi nodrošināt lielu un stabilu zaļās enerģijas patērētāju darbību |
| Nosaukums angļu valodā |
Modelling of the Energy Production Portfolio with the Aim of Ensuring a Large and Stable Operation of Green Energy Consumers |
| Struktūrvienība |
33000 Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Oļegs Linkevičs |
| Recenzents |
Romāns Petričenko |
| Anotācija |
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt zaļās elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanas iespējas dažādiem Latvijas energosistēmas attīstības scenārijiem, nosakot atjaunojamo energoresursu (AER) un elektropārvades tīkla savstarpējo ietekmi uz sistēmas drošumu.
Tuvākajos gados Latvijā ir plānots pievienot daudzus zaļas elektroenerģijas patērētājus, tajā skaitā, sintētiskās degvielas ražotnes (amonjaks, e-metanols, ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF)), datu centrus, elektriskā transporta uzlādes stacijas un elektrificēto dzelzceļu, kā arī lieljaudas hibrīda stacijas (bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēma (BESS) ar vēja elektrostacijas (VES) vai saules elektrostacijas (SES)).
Lai nodrošināti šo elektroenerģijas patērētāju elektroapgādi būs nepieciešamas papildus AER izmantojamās elektriskās jaudas, kā arī jauna elektropārvades infrastruktūra. Šo papildus avotu un infrastruktūras izveides nepieciešamību un apjomu noteikts augstāk minēto zaļas elektroenerģijas patērētāju parādīšanas dinamika. Šeit aktuāls būs jautājums, kam jābūt priekšā, patēriņam vai infrastruktūrai (tā saucamais "vistas" vai "olas" princips).
Tā kā atjaunojamie enerģijas avoti ir mainīgi, ir svarīgi zināt to precīzu ietekmi uz energosistēmu, to integrācijas iespējamību un to, vai šo enerģiju var pārvadīt pa elektropārvades līnijām.
Lai novērtētu zaļas elektroenerģijas patērētāju elektropārvades infrastruktūras un AER savstarpējo ietekmi Latvijā, šajā darbā tika apskatītas ES prasības sintētiskās degvielas ražošanai, nepieciešamas AER jaudas aprēķināšanas metodika un apskatīti dažādi iespējamie attīstības scenāriji.
Projektēšanas daļa ietver elektropārvades tīkla drošuma aprēķinu, veicot tā modelēšanu Mustang programmā.
Darbā ir 92 lappuses, 58 attēli, 26 tabulas, 4 pielikumi, atsauces uz 59 informācijas avotiem. |
| Atslēgas vārdi |
Zaļais ūdeņradis, sintētiskā degviela, atjaunojama ģenerācija, sistēmas drošums |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Green hydrogen, synthetic fuel, renewable generation, system security |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
22.05.2026 15:49:47 |
