| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve |
| Nosaukums |
Kompozīto īso šķiedru ietekme uz betona stiprību pēc karsēšanas. |
| Nosaukums angļu valodā |
Сomposite short fibers in concrete strength after heating |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Andrejs Krasņikovs |
| Recenzents |
Artūrs Mačanovskis |
| Anotācija |
Šajā darbā tika veikts pētījums ar eko-kompozītmateriālu bazalta/epoksīda kompozītām šķiedrām, lai iegūtu to mehāniskās īpašības. Bazalta kompozītmateriālu šķiedras tika izgatavotas no LB2 bioloģiskas izcelsmes epoksīdsveķiem, bazalta mikro-šķiedrām un degslānekļa pelniem (DP). Šajā darbā izmantoti DP tika iegūti no Auveres termoelektrostacijas Igaunijā. Galvenais mērķis bija noteikt, kā dažādas DP koncentrācijas ietekmē matricas un kompozītmateriālu šķiedru stiepes īpašības, kā arī to, cik labi šķiedras saistās ar betona matricu.
Tika pārbaudītas sešas DP koncentrācijas: 0%, 10%, 20%, 30%, 40% un 50% (pēc svara daļas). Eksperimentālais darbs ietvēra trīs testu veidus. Vispirms no LB2 epoksīda un OSA tika izgatavoti dubultās lāpstiņas formas paraugi, tie tika pārbaudīti stiepē saskaņā ar EN ISO 527-2:2012, 1B tips. Tas ļāva noteikt matricas mehāniskās īpašības katrā OSA koncentrācijā. Otrkārt, stiepē tika pārbaudītas nepārtrauktas bazalta kompozītšķiedras. Dažas šķiedras pirms testēšanas tika sildītas līdz temperatūrai 72 ℃–98 ℃. Citas nē. Treškārt, tika veikti izraušanas no matricas testi ar kompozītšķiedrām, kas iestrādātas standarta betona matricā (C25/32: EN 206-1), lai izmērītu saķeres stiprību starp kompozītšķiedru un matricu.
Visu fāžu svara daļas tika aprēķinātas no izmērītā svara. Dubultās lāpstiņas formas paraugu sagatavošanai tika izmantotas Džafarli et al. (2024) rekomendācijas. Elastības moduļa prognozēšanai tika izmantots "maisījuma" likums, un šīs prognozes tika salīdzinātas ar eksperimentālajām vērtībām. Parauga ģeometrijas modelēšanai tika izmantota SolidWorks programmatūra, bet galīgo elementu analīzei — ANSYS Static Structural. Bazalta šķiedra tika modelēta ar ortotropām īpašībām, savukārt LB2 epoksīdsveķi un DP tika modelēti kā izotropi. Šī pētījuma rezultāti dod ieguldījumu zināšanās par ilgtspējīgiem šķiedru armētiem kompozītmateriāliem. Tie parāda, ka DP var izmantot kā funkcionālu pildvielu bazalta kompozītmateriālu šķiedrās. Darbs arī paplašina pieejamos datus par to, kā šie kompozītmateriāli darbojas termiskās un mehāniskās slodzes apstākļos. Šī disertācija balstās uz iepriekšējiem pētījumiem, kas veikti Rīgas Tehniskajā universitātē.
Atslēgvārdi: bazalta šķiedra, degakmens pelni, LB2 epoksīdsveķi, kompozītšķiedra, šķiedru izraušana, stiepes pārbaude, termiskā iedarbība, šķiedru armēts betons |
| Atslēgas vārdi |
Atslēgvārdi: bazalta šķiedra, degakmens pelni, LB2 epoksīdsveķi, kompozītšķiedra, šķiedru izraušana, stiepes pārbaude, termiskā iedarbība, šķiedru armēts betons |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Keywords: basalt fiber, oil shale ash, LB2 epoxy resin, composite fiber, fiber pullout, tensile testing, thermal exposure, fiber-reinforced concrete |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
22.05.2026 00:02:32 |
