| Anotācija |
Maģistra darbā tiek analizēts, kā laika un kustību pētījumu var pielietot
noliktavas komplektēšanas procesā kā formālu darba mērīšanas un analīzes metodi, lai
uzlabotu komplektēšanas efektivitāti mūsdienu piegādes ķēdes darbībā. Situācijās,
kuras raksturo augsta produktu daudzveidība, sadrumstalota pasūtījumu struktūra un
paaugstinātas apkalpošanas līmeņa prasības, noliktavas komplektēšanas procesu
efektivitātei ir būtiska ietekme uz pasūtījumu izpildes laiku, resursu produktivitāti un
piegādes ķēdes savlaicīgas un pilnīgas piegādes rādītājiem. Laika un kustību pētījums
tiek izmantots, lai identificētu laika zudumus un darbības ierobežojumus, kas nerada
pievienoto vērtību, samazina kopējo caurlaidspēju un palielina noliktavas darbības
procesu mainīgumu. Darbs sākas ar zinātniskās literatūras analīzi, ietverot pētījumus
par noliktavu komplektēšanas sistēmām, darba mērīšanu, lieso noliktavu vadību un
sociotehniskajām pieejām loģistikas operāciju analīzē. Literatūras apskata nodaļa
izveido teorētisko ietvaru, kas pamato saikni starp uzdevumu un darbību mikrolīmeni
un piegādes ķēdes veiktspējas makrolīmeni, kā arī nosaka pamatprasības rezultātu
interpretācijai. Noliktavas procesu ietekmes uz sasniegto efektivitāti un apkalpošanas
līmeni izpratnei tiek analizēti gan konkrēti noliktavas procesi, veiktspējas rādītāji,
procesu kartes un informācijas sistēmas, gan arī komplektēšanas darbības cilvēciskie
faktori. Laika un kustību pētījuma praktiskā daļa balstās uz simulētu noliktavas
komplektēšanas vidi, kurā tiek veikti strukturēti laika un kustību mērījumi. Procesa
modelis tiek izmantots, lai sadalītu komplektēšanas darbību pamatelementos, savukārt
mērījumu dati par uzdevumu izpildes laikiem, saistītajām darbībām un kustībām,
operatora un sistēmas mijiedarbību, kā arī pārvietošanās uzvedību tiek reģistrēti
kontrolētā un atkārtojamā vidē.
Statistiskās analīzes un aprēķinu metodes tiek izmantotas, lai analizētu laika
datus, laika sadalījumu, pievienoto vērtību radošo un neradošo darbību klasifikāciju, kā
arī darbības ierobežojumu noteikšanu, balstoties uz analītiskiem kritērijiem. Šajā
posmā tiek ņemti vērā mērījumu kļūdu un nobīžu avoti, kā arī rezultātu validitāte un
uzticamība. Izstrādātie alternatīvie risinājumi un potenciālie uzlabojumi balstās uz
strukturētu cēloņu–seku loģiku, savukārt mērķa veiktspējas rādītāji tiek novērtēti,
izmantojot pirms un pēc salīdzināšanas pieeju un dažādu scenāriju analīzi. Noliktavas
procesu salīdzinošajai novērtēšanai un mērķa uzlabojumu pamatošanai tiek izmantotas publicētas nozares labās prakses. Šī informācija tiek izmantota potenciālo uzlabošanas
pasākumu identificēšanā, lai palielinātu darba praktisko nozīmīgumu ārējā
profesionālajā vidē.
Uzlabojumu potenciāla novērtējums ietver produktivitātes, pasūtījumu
precizitātes un reaģētspējas analīzi, nodalot zinātniski pamatotus rezultātus no tiem, kas
balstīti uz pieņēmumiem. Darbs ir strukturēts trīs galvenajās nodaļās un papildināts ar
izvērstiem pielikumiem, kuros iekļautas visas laika un kustību mērījumu veidlapas,
detalizētas procesu kartes un papildu aprēķinu tabulas, lai nodrošinātu augstāku
atkārtojamības līmeni un turpmākas analīzes iespējas. Pētījums parāda, kā laika un
kustību pētījumu var integrēt operatīvās vadības praksē kā analītisku lēmumu atbalsta
instrumentu, lai labāk saskaņotu operatīvo procesu izstrādi ar piegādes ķēdes
stratēģiskajiem veiktspējas mērķiem.
Maģistra darbs sastāv no 111 lappusēm, 21 attēliem, 95 literatūras avotiem, 12
tabulas, un tas ietver divas anotācijas vienu angļu valodā un vienu latviešu valodā. |
| Atslēgas vārdi |
noliktavas komplektēšanas efektivitāte, laika un kustību pētījums, darba mērīšana, liesā noliktavu vadība, procesu kartēšana, darbības ierobežojumu analīze, piegādes ķēdes veiktspēja, operatīvā izcilība. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Warehouse picking efficiency, Time and Motion study, Work Measurement, Lean warehousing, process mapping, bottleneck analysis, supply chain performance, operational excellence. |
