| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Loģistikas sistēmu un piegādes ķēdes vadība |
| Nosaukums |
Via Baltica (E67) autoceļa koridora loma reģionālajā ekonomiskajā attīstībā: Latvijas gadījuma izpēte |
| Nosaukums angļu valodā |
The Role of the Via Baltica (E67) Road Corridor in Regional Economic Development: A Case Study of Latvia |
| Struktūrvienība |
33000 Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Antons Patļins |
| Recenzents |
Artis Teilāns |
| Anotācija |
Via Baltica (E67) autoceļu koridora loma reģionālajā ekonomiskajā attīstībā: Latvijas gadījuma izpēte
Šis pētījums ir Via Baltica (E67) koridora sociālekonomiskās un vides ietekmes uz Latvijas Republiku izpēte, izmantojot Eurostat, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA), Latvijas Valsts statistikas sistēmas (NSSL), Pasaules Bankas grupas (PBG) un Satiksmes ministrijas publicētos datus. Pētījums tika veikts, veicot piecus uzdevumus. Pirmā uzdevuma rezultātā tika izveidotas reģionālās ekonomiskās bāzes līnijas gar Via Baltica (E67) koridoru Latvijā un salīdzinātas bāzes līnijas rezultāti starp koridora un ārpuskoridora teritorijām. Otrā uzdevuma rezultātā tika veikta detalizēta galveno ceļu, kas ved uz E67, kartēšana Latvijā. Trešā uzdevuma rezultātā tika salīdzināti sociālekonomiskie un sociālvides rādītāji pirms un pēc koridora atbrīvošanas. Ceturtā uzdevuma rezultātā tika veikta literatūras apskats par koridora attīstību un tās sociālekonomisko, vides un politisko ietekmi uz valstīm, lai novērtētu E67 stāvokli Latvijā. Visbeidzot, piektā uzdevuma rezultātā tika izstrādāti stratēģiski ieteikumi Latvijas valdībai, lai uzlabotu E67 koridora sociālekonomisko un sociālvides ietekmi. Pētījumā atklāts, ka E67 ir veicinājis sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr savienojamība ar E67 koridoru ir Rīgai centriska. Zemgalē (otrā reģionā, caur kuru šķērso E67 koridors) nav labas vietējās savienojamības un nepieciešamās telpiskās infrastruktūras koridora efektīvai izmantošanai. Piesārņojuma pieaugums ietekmē cilvēkus. PM2,5 un PM10 daļiņu daudzums palielinājās no 3,3 tūkstošiem tonnu 2019. gadā līdz 4,3 tūkstošiem tonnu 2023. gadā. Oglekļa monoksīda daudzums palielinājās no 13,1 tūkstošiem tonnu 2019. gadā līdz 15,3 tūkstošiem tonnu 2023. gadā. Pārvadājumu garums nevienā kategorijā nepalielinājās no 2022. līdz 2024. gadam, bet vieglo automašīnu skaits palielinājās no 769 723 līdz 788 075 (2023. līdz 2025. gadam) un kravas automašīnu skaits no 97 128 līdz 101 568 (2023. līdz 2025. gadam).
ATSLĒGVĀRDI: KORIDORU SOCIĀLEKONOMISKĀ IETEKME, VIA BALTICA (E67) KORIDORS, EKONOMISKIE KORIDORI, ATTĪSTĪBAS KORIDORI, LATVIJA
Maģistra darbs sastāv no 99 lappusēm, 42 attēliem, 12 tabulām, 24 pielikumiem un 80 atsaucēm. |
| Atslēgas vārdi |
KORIDORU SOCIĀLEKONOMISKĀ IETEKME, VIA BALTICA (E67) KORIDORS, EKONOMISKIE KORIDORI, ATTĪSTĪBAS KORIDORI, LATVIJA. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
SOCIO-ECONOMIC EFFECTS OF CORRIDORS, THE VIA BALTICA (E67) CORRIDOR, ECONOMIC CORRIDORS, DEVELOPMENT CORRIDORS, LATVIA. |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
20.05.2026 22:34:18 |
