| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Ekonomika |
| Nosaukums |
Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietekme uz Baltijas valstu ekonomiku |
| Nosaukums angļu valodā |
The impact of Russian military aggression against Ukraine on the economies of the Baltic States |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Kristaps Freimanis |
| Recenzents |
Mikus Dubickis |
| Anotācija |
Yunusov, Y. Krievijas agresijas kara Ukrainā ietekmes uz Baltijas valstu ekonomiku analīze: Bakalaura darbs / zinātniskais vadītājs PhD, Assist. prof. Kristaps Freimanis. (2026). Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, Inženierekonomikas un vadības fakultāte. 62 lpp.
Bakalaura darbs ir uzrakstīts angļu valodā. To veido ievads, divas daļas, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 62 lappuses, tajā iekļauti 5 attēli, 14 tabulas un izmantotās literatūras un avotu saraksts ar 73 avotiem angļu valodā.
Pētījuma mērķis ir analizēt Krievijas agresijas kara Ukrainā ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot makroekonomiskajiem transmisijas kanāliem, kas ietekmēja ekonomisko izaugsmi, inflāciju, enerģijas cenas, valsts parādu un darba tirgus rādītājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Darba pirmajā daļā aplūkots teorētiskais pamats par militāro konfliktu un ģeopolitisko šoku ekonomiskajām sekām. Tajā analizēti nenoteiktības, enerģijas cenu, inflācijas, tirdzniecības, finanšu un fiskālie transmisijas kanāli mazās atvērtās ekonomikās.
Darba otrajā daļā veikta Baltijas valstu ekonomiskās situācijas analīze pirms un pēc 2022. gada. Empīriskajā daļā izmantoti ceturkšņa paneļdati par periodu no 2010. gada 1. ceturkšņa līdz 2024. gada 4. ceturksnim. Analīzē izmantota aprakstošā statistika, korelācijas analīze, pooled OLS modelis, fiksēto efektu modelis, nejaušo efektu modelis un Hausmana tests.
Nozīmīgākie rezultāti rāda, ka pēc 2022. gada Baltijas valstīs būtiski pasliktinājās ekonomiskās izaugsmes apstākļi. Kara periods ir negatīvi un statistiski nozīmīgi saistīts ar IKP pieaugumu. Īpaši nozīmīgs transmisijas kanāls bija enerģijas cenu un inflācijas pieaugums. Tomēr kara ietekme trīs Baltijas valstīs nebija vienāda: Igaunijā ekonomiskā lejupslīde bija izteiktāka, Latvijā novērota mērenāka vājināšanās, savukārt Lietuva saglabāja salīdzinoši lielāku noturību. |
| Atslēgas vārdi |
Atslēgvārdi: Baltijas valstis, Krievijas karš Ukrainā, ģeopolitiskais risks, ekonomiskā izaugsme, inflācija, enerģijas cenas, paneļdatu analīze. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Keywords: Baltic States, Russia’s war in Ukraine, geopolitical risk, economic growth, inflation, energy prices, panel data analysis |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
20.05.2026 21:11:23 |
