| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Ekonomika |
| Nosaukums |
Fiskālās politikas ietekme uz ekonomikas stabilitāti Baltijas valstīs |
| Nosaukums angļu valodā |
The impact of fiscal policies on economic stability in Baltic states |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Kristaps Freimanis |
| Recenzents |
Jana Eriņa |
| Anotācija |
Bakalaura darbs ietver ievadu, divas galvenās nodaļas, secinājumus un priekšlikumus.
Darba kopējais apjoms ir 60 lappuses, tajā ir 21 attēls un 14 tabulas. Izmantoto avotu sarakstā
ir 64 avoti.
Pētījuma mērķis ir analizēt fiskālās politikas ietekmi uz ekonomisko stabilitāti Baltijas
valstīs.
Bakalaura darba 1. daļa kalpo kā teorētiskais pamats, lai izprastu, kā fiskālā politika ir
saistīta ar ekonomisko stabilitāti strukturētā, bet plašā veidā. Šajā daļā darbs aplūko fiskālās
politikas pamatideju un instrumentus, tās vēsturisko attīstību un fiskālo ilgtspēju. Tāpat tiek
apskatīta valsts parāda dinamika, makroekonomiskā stabilizācija un sabiedrisko labumu
nodrošināšanas veids. Šī daļa izveido modeli jeb vienādojumu, kas parāda kanālus, caur kuriem
fiskālā politika var ietekmēt ekonomisko izaugsmi vēlāk analītiskajā daļā.
Bakalaura darba 2. daļa sniedz empīrisku fiskālās politikas tendenču un to
makroekonomiskās ietekmes novērtējumu Baltijas valstīs. Tajā tiek izmantoti teorētiskā modeļa
rādītāji, lai analizētu saistību ar makroekonomiskajiem mainīgajiem, izmantojot tendenču
analīzi, rādītāju aprēķinus, korelācijas analīzi un regresijas analīzi. Šajā daļā tiek aplūkoti arī
valsts ieņēmumi un izdevumi, fiskālā bilance, primārā bilance, valsts parāda dinamika, publisko
izdevumu struktūra un izdevumu elastības aprēķins.
Galvenais secinājums ir tāds, ka fiskālā politika Baltijas valstīs ir parādījusi zināmu
atbalstu ekonomiskajai stabilizācijai, lai gan tās ietekme atšķīrās starp valstīm un rādītājiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka valdības izdevumi bija cieši saistīti ar IKP un nodarbinātību,
savukārt inflācijas, investīciju, tirdzniecības bilances un rezervju rezultāti nebija vienādi.
Lietuva uzrādīja spēcīgāko ar investīcijām saistīto rezultātu, Igaunijai bija ciešāka saistība ar
rezervju uzkrāšanu, bet Latvija parādīja nozīmīgu saikni ar ārējo bilanci. |
| Atslēgas vārdi |
Fiskālā politika, ekonomiskā stabilitāte, Baltijas valstis, Igaunija, Latvija, Lietuva, valdības izdevumi, valsts parāds, fiskālā bilance, nodarbinātība, inflācija, bruto pamatkapitāla veidošana, tirdzniecības bilance, rezerves. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Fiscal policy, economic stability, Baltic states, Estonia, Latvia, Lithuania, government expenditure, public debt, fiscal balance, employment, inflation, gross fixed capital formation, trade balance, reserves. |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
19.05.2026 23:10:25 |
