| Anotācija |
Šis maģistra darbs ir veltīts piegādes ķēdes operāciju optimizācijai starptautiskajā kravu loģistikā. Pētījums galvenokārt ir vērsts uz transporta maršrutiem starp Āziju un Eiropu, kur vairāki faktori, piemēram, piegādes laiks, robežšķērsošanas procedūras, infrastruktūras šaurās vietas un nepietiekama digitālā integrācija, var būtiski ietekmēt piegādes ķēžu efektivitāti un uzticamību.
Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt un analizēt piegādes ķēdes vadības procesus starptautiskajā kravu loģistikā, identificēt galvenās problēmas un neefektivitātes, kā arī piedāvāt praktiskus risinājumus starptautiskās kravu loģistikas efektivitātes paaugstināšanai. Darbā tika analizēti un pēc galvenajiem maršrutu faktoriem salīdzināti divi transporta maršruti, īpaši Ziemeļu un Vidējais koridors.
Pētījumā konstatēts, ka galvenās problēmas starptautiskajā kravu loģistikā ir saistītas ar kavējumiem robežšķērsošanas punktos, tehniskajām atšķirībām starp dzelzceļa sistēmām, papīra formāta dokumentu apriti, ierobežotu koordināciju starp piegādes ķēdes dalībniekiem un nepietiekamu digitālo tehnoloģiju integrāciju. Horgosas mezgls tika analizēts kā viena no galvenajām Ziemeļu koridora šaurajām vietām, jo tajā notiekošās operācijas var ietekmēt kopējo piegādes laiku.
Šīs problēmas praktiskais risinājums ir saistīts ar digitālās dokumentu aprites, blokķēdes tehnoloģijas un digitālā dvīņa sistēmu ieviešanu robežšķērsošanas punktā starp Kazahstānu un Ķīnu. Piedāvātais modelis galvenokārt ir vērsts uz kopējā piegādes laika samazināšanu, mazinot administratīvos kavējumus un uzlabojot termināļa koordināciju. Aprēķinu rezultāti parādīja, ka digitālie risinājumi Horgosas mezglā var samazināt kopējo piegādes laiku no 290 stundām līdz 279,2 stundām. Tas nozīmē, ka piegādes laiks tiek samazināts par 10,8 stundām jeb aptuveni par 3,72 %. Rezultāti liecina, ka digitālo tehnoloģiju ieviešana konkrēta procesa darbībā starptautiskajā maršrutā var pozitīvi ietekmēt piegādes ķēdes efektivitāti.
Maģistra darbs sastāv no 87 lapaspusēm, 7 attēliem, 10 tabulām, 59 izmantotās literatūras avotiem. |
