| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Industriālā inženierija un vadība |
| Nosaukums |
Ēku vadības sistēmu datu izmantošanas metodoloģija digitālā dvīņa izstrādei |
| Nosaukums angļu valodā |
Methodology for using building management system data in digital twin development |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Nadežda Kuņicina |
| Recenzents |
Juta Dekšne |
| Anotācija |
Koreņevskis O. Ēku vadības sistēmu datu izmantošanas metodoloģija digitālā dvīņa izstrādei: Maģistra darbs / vad. Kuņicina, N. (2026). Rīga: RTU IEVF, maģistra akadēmisko studiju programma “Industriālā inženierija un vadība”, 87 lpp.
Maģistra darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, trīs daļas, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 87 lpp., tajā iekļauti 19 attēli, 3 tabulas, 3 formulas. Izmantotajā literatūras un avotu sarakstā ietverti 3 avoti latviešu valodā un 51 avots angļu valodā, kopā 54 avoti. Darbam pievienoti 3 pielikumi.
Pētījuma mērķis: izstrādāt metodoloģiju ēku vadības sistēmu datu izmantošanai digitālā dvīņa izstrādē un veikt izmaksu – ieguvumu analīzi.
Darba pirmajā daļā tiek pētītas ēku vadības sistēmas - to uzbūve, funkcijas, datu veidi un to loma ēku inženiersistēmu vadībā. Tiek pētīts arī digitālā dvīņa koncepts, uzbūve un izstrādes procesi.
Darba otrajā daļā tiek aprakstīta pētījumu metodoloģija. Tiek aprakstīts pētījuma dizains, kas iekļauj zinātniskās literatūras analīzi, gadījuma pētījuma metodi ar izvēlēto pētāmo ēku, BMS datu analīzi un izmaksu – ieguvumu analīzi. Papildus aprakstīti arī digitālā dvīņa metodoloģijas izstrādes posmi.
Trešajā darba daļā tiek analizēta izvēlētās ēkas vadības sistēmas struktūra un pieejamie dati, ko var izmantot digitālā dvīņa izstrādē. Tika veikta izmaksu – ieguvumu analīze un izstrādāta metodoloģija digitālā dvīņa izstrādei, izmantojot ēku vadības sistēmas datus.
Nozīmīgākie rezultāti: Darbā tika secināts, ka pētāmās ēkas vadības sistēma nodrošina inženiersistēmu vadību, tomēr tika konstatētas nepilnības datu pieejamībā un arhivēšanā, kā arī enerģijas patēriņa uzskaitē. Izmaksu – ieguvumu analīze parādīja, ka digitālā dvīņa ekonomiskais ieguvums ir tieši atkarīgs no enerģijas ietaupījuma. Tika aprēķināts, ka pētāmās ēkas digitālā dvīņa ieviešana potenciāli atmaksātos 9 līdz 19 gadu laikā. Darba noslēgumā tika izstrādāta strukturēta septiņu posmu digitālā dvīņa izstrādes metodoloģija, kas ietver ēkas vadības sistēmas datu izmantošanu. |
| Atslēgas vārdi |
Ēku vadības sistēma, BMS, Digitālais dvīnis, Ēku automatizācija, Izmaksu – ieguvumu analīze, Energoefektivitāte |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Building Management System, BMS, Digital twin, Building automation, Cost – benefit analysis, Energy efficiency |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
17.05.2026 20:48:52 |
