| Anotācija |
Emare, A. Pieeja produktu digitālās pases ieviešanai Latvijas ražošanas uzņēmumos: Maģistra darbs/ vad. Tamboceva, T., konsultane Robertsone, G. (2026). Rīga: RTU IEVF, maģistra akadēmiskā studiju programma ‘’ Industriālā inženierija un vadība’’. 90 lpp.
Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā, to veido ievads, trīs daļas, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 90 lpp., tajā iekļauti 30 attēli, 7 tabulas. Izmantotajā literatūras un avotu sarakstā ietverti 2 avoti latviešu, 84 avoti angļu valodā. Darbam pievienoti 10 pielikumi.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt strukturētu pieeju digitālās produktu pases ieviešanai Latvijas ražošanas uzņēmumos.
Darba pirmā daļā aplūkots ilgtspējas un aprites ekonomikas teorētiskie aspekti ražošanas uzņēmumos, kas pamatot kāpēc produktu digitālās pases ir nepieciešamas un kā tas sasaucas ar ilgtspējas jautājumiem. Digitālo produktu pasu jēdziens, funkcijas un nozīme ražošanas uzņēmumos. Eiropas Savienības ekodizaina regulējuma teorētiskais ietvars un loma produktu digitālajās pasēs. Uzņēmuma digitalizācijas un datu pārvaldības teorētiskie aspekti, kā tas tieši ietekmē produktu pasu ieviešanu. Digitālo produktu pasu ieviešanas pieejas teorētiskais apskats citu valstu uzņēmumu pieredzē.
Darba otrā daļā tiek aprakstīta pētījuma izmantotā metodoloģija, kas nodrošina maģistra darba mērķa sasniegšanu un atbildi uz pētījuma jautājumu. Pētījumā tiek izmantotas kvalitatīvās – uzņēmuma aptauja − un kvantitatīvās pētniecības metodes – intervijas ar uzņēmumu pārstāvjiem. Metodoloģijas sadaļā tiek raksturots pētījuma dizains, pētījuma objekts un izlase, datu vākšanas metodes, kā arī izmantotās datu analīzes metodes.
Trešā darba daļā tiek analizēts empīriskā pētījuma rezultāti par Latvijas ražošanas uzņēmumu gatavību ieviest digitālās produktu pases. Pētījuma sākumposmā analizēti uzņēmuma aptaujas rezultāti, kas ļauj novērtēt vispārīgu situāciju uzņēmumā attiecībā uz produktu digitālām pasēm. Lai iegūtu padziļinātāku redzējumu uz situāciju, veiktas intervijas ar uzņēmumu pārstāvjiem un tās tematiski analizētas. Iegūtie empīriskie dati tiek izmantoti, lai izstrādātu praktisku digitālo produktu pasu ieviešanas pieeju, kas pielāgota Latvijas ražošanas uzņēmumu esošajai situācijai. Pieejas izstrāde un tā izvērtēšana, balstoties uz interviju rezultātiem, nodrošina, ka tas ir praktiski pielietojams un sasaistīts ar teorētiskajām atziņām.
Nozīmīgākie rezultāti: Latvijā produktu digitālās pases koncepts ir attīstības stadijā − virziens ir saprotams, taču praktiskā pielietošana un detalizēta izpratne vēl tikai veidojas. 30% no aptaujātiem respondentiem novērtēja, ka viņu uzņēmums ir vidēji vai vāji digitalizēts, kas norāda uz to, ka digitalizācija uzņēmuma pastāv, bet tā pilnībā attīstīta ir tikai retos gadījumos. Uzņēmumu gatavība ieviest produktu digitālās pases kopumā vērtējama kā vidēji zema līdz vidēja. Būtiski ieviešanas izaicinājumi ir augstas ieviešanas izmaksas, IT infrastruktūras trūkums un nepietiekams normatīvo aktu skaidrojums, datu drošības risks. Uzņēmumiem sākotnēji ir nepieciešama vienkārša, pakāpeniska un izpildāma digitālo pasu ieviešanas pieeja. Šāda vienkārša pieeja ļautu uzņēmumiem ar esošiem resursiem un finansēm nodrošināt atbilstību regulas prasībām. |
