| Anotācija |
Darba autore: Katrīna Milta
Darba temats: sazvērestību teoriju poētika kā postnaratīva autofikcija
Darba veids: Bakalaura darbs
Studiju programma: Jauno mediju māksla un dizains
Darba zinātniskā vadītāja: Ph. D. Maija Demitere
Apjoms: 36 lapaspuses
Atslēgvārdi: konspirācisms, autofikcija, postnaratīvs, dokumentalitāte, datubāze, jauno mediju māksla, arhīvs
Pētījuma mērķis: Pētīt sazvērestību teoriju poētiku un tās potenciālu kā radošu stratēģiju jauno mediju mākslā, analizējot konspirācisma naratīvo loģiku, dokumentalitātes un autofikcijas problemātiku. Balstoties teorētiskājā izpētē, gadījuma piemēros un mākslinieciskajā praksē, radīt mākslas darbu, kas izmanto konspiratīvu naratīva struktūru autobiogrāfiska materiāla interpretācijai.
Darba saturs: Darbs sastāv no 4 nodaļām un 18 apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā tiek apskatīta sazvērestību teoriju poētika, konspirācisma un tā naratīva attīstība jauno mediju kontekstā, postpatiesības (post-truth) kultūra un datubāzes kā simboliskās formas loģika, balstoties tādu autoru kā Pīters Naits (Peter Knight), Sebastians M. Hermans (Sebastian M. Herrmann), Ļevs Manovičs (Lev Manovich) un Bjuns Čuls Hans (Byung-Chul Han) teorijās. Otrajā nodaļā ir analizēta autofikcija un dokumentalitāte laikmetīgajā mākslā, pievēršoties identitātes konstrukcijai, arhīviem un dokumenta vai dokumentalitātes performatīvajai dabai. Trešajā nodaļā apskatīti gadījuma pētījumi – Valida Rāda (Walid Ra’ad) projekts “The Atlas Group”, Marka Lombardi (Mark Lombardi) shēmas, kurās atklātas saistības starp politiskajiem un ekonomiskajiem spēkiem, un Sofijas Kalles (Sophie Calle) autobiogrāfiskais darbs “Take Care of Yourself”, analizējot to attiecības ar arhivēšanu, fikciju un autobiogrāfiju, kā arī Adama Kērtisa (Adam Curtis) filmu poētisko dokumentalitāti. Ceturtajā nodaļā aprakstīta praktiskā darba tapšana, konceptuālais ietvars un izmantotās mākslinieciskās metodes.
Darba rezultāti: Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka konspirācisms funkcionē kā postnaratīva forma, kas balstīta fragmentārā informācijas organizācijā, atkārtojumā un patērētāja līdzdalībā. Tiek secināts, ka sazvērestību teoriju estētika un datubāzes loģika var tikt izmantota kā mākslinieciska metode autobiogrāfiska un autofiktīva materiāla konstruēšanā. Praktiskajā darbā šie principi izmantoti, radot pseidoarhīvu no personīgiem dokumentiem, artefaktiem un inscenētiem pierādījumiem, pētot robežas starp dokumentāciju, fikciju un pašmitoloģiju.
Darba izmantojamība: Bakalaura darbs izmantojams kā teorētisks un praksē balstīts materiāls studentiem, māksliniekiem un pētniekiem, kuri interesējas par konspirācisma estētiku, autofikciju, dokumentalitāti, postpatiesības kultūru, identitātes un nozīmes konstruēšanu un jauno mediju mākslu. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
conspiracism, autofiction, post-narrative, documentality, database, new media art, archive |
