| Anotācija |
Maģistra darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, trīs daļas, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 81 lpp.; tajā iekļautas 8 tabulas un 11 formulas. Izmantotajā literatūras un avotu sarakstā ietverti 24 avoti latviešu, 37 avoti angļu valodā. Darbam pievienoti 3 pielikumi.
Pētījuma mērķis: Darba mērķis ir analizēt apdrošināšanas atlīdzības noteikšanas praksi Latvijā, identificēt galvenās problēmas kompensācijas principa piemērošanā un izstrādāt priekšlikumus šīs prakses pilnveidošanai.
Pirmajā darba daļā tiek izpētīta procesa fragmentācija un tās ietekme uz apdrošināšanas rezultātu, informācijas zudums un neatbilstības starp apskates un aprēķina datiem, ekspertu atbildības un kvalifikācijas problēmas, apdrošināšanas līguma likuma nozīme un problēmas aktualitāte, galvenās nepilnības likuma struktūrā un formulējumos un trūkstošās normas, kā arī normatīvā regulējuma pilnveides priekšlikumi.
Otrajā darba daļā tiek apskatītas teorētiskās atziņas par apdrošināšanas jēdzienu un tā būtību, kompensācijas principu apdrošināšanas tiesībās un tā nozīme nekustamā īpašuma apdrošināšanā, zaudējumu apmēra noteikšanas tiesiskā būtība un prakses trūkumi un tiesiskās sekas, kā arī citas teorētiskās atziņas.
Trešajā darba daļā tiek veikta tiesu spriedumu, kā arī pirmsnotikuma / pēcnotikuma protokolu analīze.
Nozīmīgākie rezultāti:
1. Analizētie dati norāda uz tendenci attīstīties no formālās pieejas uz materiāltiesisko izvērtējumu, kur nozīme ir faktiskajiem apstākļiem, ne tikai līguma formālajai interpretācijai.
2. Labās ticības un samērīguma principi pēdējo gadu mijā tiek izmantoti aizvien biežāk kā pastāvīgi izvērtēšanas kritēriji, īpaši kad apdrošinātāja rīcība var radīt nesamērīgas sekas apdrošinātajam.
3. Senāta atziņā uzsver nepieciešamību aizsargāt apdrošināto no netaisnīgiem līguma noteikumiem, šādā veidā stiprinot kompensācijas principa efektivitāti praksē.
4. Pierādīšanas pienākuma sadalījums apdrošināšanas tiesībās ir nevienveidīgs, kas tiek diferencēts atkarībā no strīda priekšmeta, kas norāda uz elastīgu un situatīvu tiesas pieeju.
5. Kompensācijas princips apdrošināšanas tiesībās funkcionē kā līdzsvara mehānisms apdrošinātāja un apdrošinātā vidū, nevis kā instruments vienas puses ekonomisko interešu prioritizēšanai.
6. Pētījumam tika izveidots modelis apdrošināšanas zaudējumu noteikšanai, integrējot tehnisko, ekonomisko un juridisko pieejas, apvienojot vienotā sistēmā. Izstrādātais modelis parāda metodoloģiju, kura balstīta uz kompensācijas, cēloņsakarības, pierādījumu pietiekamības principiem, kas radīja pamatu objektīvai un pārbaudāmai zaudējumu noteikšanai.
7. Pirmsnotikuma (baseline) protokola izveide parādīja skaidru objekta sākotnējo tehnisko stāvokli. Kritisko zonu identificēšana un dokumentēšana ļāva precīzi nošķirt esošos un pēcnotikuma radītos bojājumus, kas bija arī nepieciešami cēloņsakarības analīzei.
8. Pēcnotikuma (post-loss) protokola ietvaros tika veikta detalizēta bojājuma analīze, kas ietvēra tehniskos mērījumus, bojājuma platības mērīšanu, slēpto bojājumu riska izvērtēšanu. Mitruma mērījumu salīdzinošā analīze un konstrukciju dziļuma izvērtēšana norāda uz bojājuma izplatības raksturu un intensitāti. |
