| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vadīšana starptautiskos uzņēmumos |
| Nosaukums |
Demogrāfijas, Mēdiju Ietekmes un Politiskās Ideoloģijas Korelācija ar Sabiedrības Uztveri par IKP, Inflācijas Līmeni un Korupcijas Uztveres Indeksu. |
| Nosaukums angļu valodā |
Correlation Between Demographics, Exposure to Media, and Political Ideology and the Public Perception of GDP, Inflation Rate, and Corruption Perception Index. |
| Struktūrvienība |
02C60 Rīgas Biznesa skola |
| Darba vadītājs |
Edgars Voļskis |
| Recenzents |
Andrejs Jakobsons |
| Anotācija |
Sabiedrības uztvere par valsts ekonomisko sniegumu bieži atšķiras no oficiālajiem statistikas datiem, un tiek uzskatīts, ka to ietekmē faktori kā mediju ietekme, politiskā ideoloģija un demogrāfiskās īpašības. Šis pētījums pēta, kuri prognozētāji, demogrāfiskie rādītāji, mediju patēriņš un politiskā ideoloģija, ietekmē atšķirību starp sabiedrības uztveri un oficiālajiem statistikas datiem par Latvijas reālo iekšzemes kopproduktu (IKP), inflācijas līmeni un Korupcijas uztveres indeksu (KUI). Tika veikts kvantitatīvs aptaujas pētījums ar 92 Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot Spīrmana rho korelāciju un daudzfaktoru regresijas analīzi. Rezultāti liecina, ka respondenti vidēji uztver Latvijas IKP un inflācijas līmeni nedaudz augstāku nekā oficiālie dati, kā arī uztver korupciju izteiktāku, nekā atspoguļo oficiālais KUI. Pretēji esošajiem pētījumiem, kas nosaka politisko ideoloģiju un mediju patēriņu kā nozīmīgus ekonomiskās uztveres prognozētājus, starp pētījuma dalībniekiem netika atrastas statistiski nozīmīgas sakarības starp prognozētājiem un uztveres atšķirību. Vienīgais nozīmīgais atradums tika novērots politiski aktīvajā apakšizlasē, kur vecums negatīvi korelēja ar KUI atšķirību, norādot, ka vecāki, politiski aktīvi respondenti uztver Latviju kā korumpētāku, nekā liecina oficiālie dati, kas varētu atspoguļot dziļi iesakņojušos pēcpadomju laika institucionālo skepticismu un sistemātisku negatīvu novirzi korupcijas novērtēšanā. Turpmākajos pētījumos būtu jāapsver individuālāku faktoru izpēti, mediju iedarbība jāvērtē ne tikai pēc patērētā laika, bet arī pēc satura veida, ideoloģisko orientāciju izpētot padziļināti, kā arī iekļaujot papildu prognozētājus, piemēram, ekonomisko zināšanu līmenis, lai labāk izprastu uztveres un realitātes atšķirību. Šī bakalaura darba satura apjoms ir 38 lappuses, tajā iekļautas 5 tabulas, un tas balstīts uz 63 literatūras avotiem. |
| Atslēgas vārdi |
ekonomiskā uztvere, uztveres un realitātes atšķirība, IKP, inflācijas līmenis, Korupcijas uztveres indekss, demogrāfija, mediju ietekme, politiskā ideoloģija |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
economic perception, perception-reality gap, GDP, inflation rate, Corruption Perception Index, demographics, media exposure, political ideology |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
14.05.2026 12:03:21 |
