| Anotācija |
Šajā darbā tiek pētīta lielo valodas modeļu (LLM) izmantošana biznesa un juridisko dokumentu ģenerēšanā. Tiek analizēti jaunākie sasniegumi LLM dokumentu ģenerēšanas spējās, uzsverot to priekšrocības. Salīdzinājumā ar uz veidnēm balstītiem risinājumiem tie ir elastīgāki, mērogojamāki un spēj radīt dabiskākas valodas tekstu. Vienlaikus pētījumā tiek izcelti izaicinājumi, kas saistīti ar dokumentu ģenerēšanu, izmantojot LLM, piemēram, grūtības saglabāt strukturālo konsekvenci, halucinācijas un atbilstību domēnam specifiskiem ierobežojumiem.
Darbā tiek apskatīti jaunākie risinājumi, kas ievieš ārējos LLM vadības mehānismus, īpašu uzmanību pievēršot uzvedņu inženierijas (prompt engineering) metodēm, shēmas balstītiem un noteikumos balstītiem ierobežojumiem, kā arī domēnam specifiskajām valodām (DSL). Rezultāti liecina, ka hibrīdās pieejas, kas apvieno LLM ar skaidri definētiem strukturāliem un semantiskiem ierobežojumiem, būtiski uzlabo uzticamību un pareizību salīdzinājumā gan ar tradicionālajām veidnēm, gan ar neierobežotu LLM izmantošanu.
Tika veikts kontrolēts eksperimentāls salīdzinājums četriem darba līgumu ģenerēšanas pieejām. Salīdzinātās pieejas ietvēra: neierobežotu LLM-only bāzes modeli, ar shēmu vadītu LLM ģenerēšanu, noteikumos balstītu ģenerēšanu un pielāgotu DSL pieeju. Desmit reālistiski darba scenāriji, kas atspoguļo biežāk sastopamās Latvijas darba tiesību situācijas, katrai pieejai tika ģenerēti divas reizes, kopumā iegūstot 80 līgumus. Divi juridiskie eksperti neatkarīgi novērtēja šos līgumus pēc pieciem kritērijiem: pilnīgums, atbilstība prasībām, konsekvence, skaidrība un lietojamība ar minimāliem labojumiem. Lai salīdzinātu vidējos kvalitātes rādītājus starp pieejām, tika veikti pāru izlases t-testi.
Rezultāti parāda kvalitātes hierarhiju. Pielāgotā DSL pieeja (M = 3,40, SD = 0,61) un noteikumos balstītā pieeja (M = 3,33, SD = 0,58) statistiski nozīmīgi pārspēja neierobežoto LLM-only bāzes modeli (M = 2,78, SD = 0,41), savukārt shēmas balstītā pieeja (M = 2,78, SD = 0,80) statistiski neatšķīrās no bāzes modeļa. Pielāgotā DSL pieeja kopumā sasniedza augstākos rādītājus pilnīgumā, atbilstībā un skaidrībā, savukārt noteikumos balstītā pieeja uzrādīja augstākos lietojamības ar minimāliem labojumiem rezultātus. Starp novērtētājiem tika konstatēta augsta vienprātība (ICC(3,k) = 0,86). Rezultāti apstiprina hipotēzi, ka DSL vadītas LLM sistēmas ir perspektīvs virziens mērogojamai un uzticamai dokumentu ģenerēšanai biznesa un juridiskajā kontekstā. Tiek sniegti ieteikumi nākotnes dokumentu inteliģences sistēmu izstrādei, kas līdzsvaro kontrolējamību un vispārināmību. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
large language models, document generation, document intelligence, domain-specific languages, hybrid AI generation, legal and business documents |
