| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vadīšana starptautiskos uzņēmumos |
| Nosaukums |
Migrācija un tās ietekme uz Latvijas pirmā līmeņa pensiju sistēmas ilgtspējas risku |
| Nosaukums angļu valodā |
Migration and Its Influence on the Sustainability Risk of Latvia’s 1st-Tier Pension System |
| Struktūrvienība |
02C60 Rīgas Biznesa skola |
| Darba vadītājs |
Edgars Voļskis |
| Recenzents |
Arkādijs Zvaigzne |
| Anotācija |
Latvija saskaras ar vienu no smagākajām demogrāfiskajām problēmām Eiropas Savienībā. Kopš neatkarības atjaunošanas, valsts ir zaudējusi aptuveni 20 procentus iedzīvotāju, pastāvīgas emigrācijas un samazinātā dzimstības līmeņa dēļ, šādi radot arvien lielāku spiedienu uz pirmā līmeņa pensiju sistēmu, kurā pašreizējo pensionāru izmaksas finansē pašreizējie darba ņēmēji. Latvijas pensiju aizstāšanas koeficients tiek prognozēts samazināties no 56 līdz 24 procentiem laikā no 2022. līdz 2050. gadam, kas ir lielākais prognozētais kritums visu ES dalībvalstu vidū. Šajā bakalaura darbā tiek pētīts, vai neto migrācija ir saistīta ar ilgtspējas risku Latvijas pirmā līmeņa solidaritātes pensiju sistēmā laika posmā no 2000. līdz 2024. gadam. Tiek pārbaudītas divas hipotēzes: ka negatīva neto migrācija ir saistīta ar iemaksātāju un pensionāru attiecības samazināšanos (H1) un vecuma atkarības koeficienta pieaugumu (H2). Pētījumā izmantoti otrreizēji kvantitatīvi makrolīmeņa dati par Latviju. Neto migrācijas rādītājs, iemaksātāju un pensionāru attiecība un vecuma atkarības koeficients tiek analizēti, izmantojot četrus OLS regresijas modeļus. Visiem modeļiem tiek aprēķināta Durbina-Vatsona statistika, autokorelācijas novērtēšanai. Abas hipotēzes saņem tikai daļēju atbalstu. Vienkāršās regresijas modeļi uzrāda nozīmīgas asociācijas paredzētajā virzienā, taču neto migrācija zaudē nozīmīgumu abos daudzkārtējās regresijas modeļos pēc ilgtermiņa laika tendences kontroles. Visos modeļos tiek novērota stipra pozitīva autokorelācija, kas ierobežo p-vērtību precizitāti. Rezultāti liecina, ka migrācijas ietekme uz pensiju ilgtspēju ir kumulatīva un ilgtermiņa, nevis nosakāma kā gada svārstības. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana vien nav pietiekama; Latvijai jāīsteno arī politika, kas piesaistītu darbspējas vecuma imigrantus un atbalstītu reemigrāciju. |
| Atslēgas vārdi |
neto migrācija, PAYG pensiju ilgtspēja, iemaksātāju un pensionāru attiecība, vecuma atkarības koeficients, Latvija, iedzīvotāju novecošana, regresijas analīze |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
net migration, PAYG pension sustainability, contributor-to-retiree ratio, old-age dependency ratio, Latvia, demographic ageing, regression analysis |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
20.04.2026 23:22:43 |
